Shivananda Lahari
kaḻābhyāṃ chūḍālaṅkṛta-śaśikaḻābhyāṃ nijatapaḥ-
-phalābhyāṃ bhaktēṣu prakaṭita-phalābhyāṃ bhavatu mē ।
śivābhyā-mastōka-tribhuvana-śivābhyāṃ hṛdi puna-
-rbhavābhyā-mānanda-sphuradanubhavābhyāṃ natiriyam ॥ 1 ॥
gaḻantī śambhō tvachcharita-saritaḥ kilbiṣarajō
daḻantī dhīkulyā-saraṇiṣu patantī vijayatām ।
diśantī saṃsāra-bhramaṇa-paritāpōpaśamanaṃ
vasantī machchētōhradabhuvi śivānandalaharī ॥ 2 ॥
trayīvēdyaṃ hṛdyaṃ tripura-haramādyaṃ trinayanaṃ
jaṭābhārōdāraṃ chaladuragahāraṃ mṛgadharam ।
mahādēvaṃ dēvaṃ mayi sadayabhāvaṃ paśupatiṃ
chidālambaṃ sāmbaṃ śivamati-viḍambaṃ hṛdi bhajē ॥ 3 ॥
sahasraṃ vartantē jagati vibudhāḥ kṣudraphaladā
na manyē svapnē vā tadanusaraṇaṃ tatkṛtaphalam ।
hari-brahmādīnā-mapi nikaṭa-bhājāmasulabhaṃ
chiraṃ yāchē śambhō śiva tava padāmbhōja-bhajanam ॥ 4 ॥
smṛtau śāstrē vaidyē śakuna-kavitā-gānaphaṇitau
purāṇē mantrē vā stuti-naṭana-hāsyēṣvachaturaḥ ।
kathaṃ rājñāṃ prītirbhavati mayi kō’haṃ paśupatē
paśuṃ māṃ sarvajña prathita kṛpayā pālaya vibhō ॥ 5 ॥
ghaṭō vā mṛtpiṇḍō-‘pyaṇurapi cha dhūmō’gnirachalaḥ
paṭō vā tanturvā pariharati kiṃ ghōraśamanam ।
vṛthā kaṇṭhakṣōbhaṃ vahasi tarasā tarkavachasā
padāmbhōjaṃ śambhōrbhaja paramasaukhyaṃ vraja sudhīḥ ॥ 6 ॥
manastē pādābjē nivasatu vachaḥ stōtraphaṇitau
karau chābhyarchāyāṃ śrutirapi kathā karṇanavidhau ।
tava dhyānē buddhirnayanayugaḻaṃ mūrtivibhavē [buddhiḥ nayanayugaḻaṃ]
para-granthānkairvā paramaśiva jānē paramataḥ ॥ 7 ॥
yathā buddhiḥ śuktau rajatamiti kāchāśmani maṇi- [maṇiḥ jalē]
-rjalē paiṣṭē kṣīraṃ bhavati mṛgatṛṣṇā-su salilam ।
tathā dēvabhrāntyā bhajati bhavadanyaṃ jaḍajanō
mahādēvēśaṃ tvāṃ manasi cha na matvā paśupatē ॥ 8 ॥
gabhīrē kāsārē viśati vijanē ghōravipinē
viśālē śailē cha bhramati kusumārthaṃ jaḍamatiḥ ।
samarpyaikaṃ chētaḥ sarasijamu-mānātha bhavatē
sukhē-nāvasthātuṃ jana iha na jānāti kimahō ॥ 9 ॥
naratvaṃ dēvatvaṃ nagavana-mṛgatvaṃ maśakatā
paśutvaṃ kīṭatvaṃ bhavatu vihagatvādi jananam ।
sadā tvatpādābja-smaraṇa-paramānandalaharī-
-vihārāsaktaṃ chēddhṛdayamiha kiṃ tēna vapuṣā ॥ 10 ॥
vaṭurvā gēhī vā yatirapi jaṭī vā taditarō
narō vā yaḥ kaśchidbhavatu bhava kiṃ tēna bhavati ।
yadīyaṃ hṛtpadmaṃ yadi bhavadadhīnaṃ paśupatē
tadīyastvaṃ śambhō bhavasi bhavabhāraṃ cha vahasi ॥ 11 ॥
guhāyāṃ gēhē vā bahirapi vanē vā’driśikharē
jalē vā vahnau vā vasatu vasatēḥ kiṃ vada phalam ।
sadā yasyaivāntaḥ-karaṇamapi śambhō tava padē
sthitaṃ chēdyōgō’sau sa cha paramayōgī sa cha sukhī ॥ 12 ॥
asārē saṃsārē nija-bhajanadūrē jaḍadhiyā
bhramantaṃ māmandhaṃ paramakṛpayā pātumuchitam ।
madanyaḥ kō dīnastava kṛpaṇa-rakṣātinipuṇa- [rakṣātinipuṇaḥ tvadanyaḥ]
-stvadanyaḥ kō vā mē trijagati śaraṇyaḥ paśupatē ॥ 13 ॥
prabhustvaṃ dīnānāṃ khalu paramabandhuḥ paśupatē
pramukhyō’haṃ tēṣāmapi kimuta bandhutvamanayōḥ ।
tvayaiva kṣantavyāḥ śiva madaparādhāścha sakalāḥ
prayatnā-tkartavyaṃ madavanamiyaṃ bandhusaraṇiḥ ॥ 14 ॥
upēkṣā nō chētkiṃ na harasi bhavaddhyāna-vimukhāṃ
durāśā-bhūyiṣṭhāṃ vidhilipi-maśaktō yadi bhavān ।
śirastadvaidhātraṃ nanakhalu suvṛttaṃ paśupatē
kathaṃ vā niryatnaṃ karanakha-mukhēnaiva lulitam ॥ 15 ॥
viriñchi-rdīrghāyu-rbhavatu bhavatā tatparaśira- [tatparaśiraḥ chatuṣkaṃ]
-śchatuṣkaṃ saṃrakṣyaṃ sa khalu bhuvi dainyaṃ likhitavān ।
vichāraḥ kō vā māṃ viśada kṛpayā pāti śiva tē
kaṭākṣavyāpāraḥ svayamapi cha dīnāvanaparaḥ ॥ 16 ॥
phalādvā puṇyānāṃ mayi karuṇayā vā tvayi vibhō
prasannē’pi svāmin bhavadamala-pādābja-yugaḻam ।
kathaṃ paśyēyaṃ māṃ sthagayati namaḥ sambhramajuṣāṃ
nilimpānāṃ śrēṇi-rnija-kanaka-māṇikya-makuṭaiḥ ॥ 17 ॥
tvamēkō lōkānāṃ paramaphaladō divyapadavīṃ
vahantastvanmūlāṃ punarapi bhajantē harimukhāḥ ।
kiyadvā dākṣiṇyaṃ tava śiva madāśā cha kiyatī
kadā vā madrakṣāṃ vahasi karuṇā-pūritadṛśā ॥ 18 ॥
durāśā-bhūyiṣṭhē duradhipa-gṛhadvāra-ghaṭakē
durantē saṃsārē duritanilayē duḥkhajanakē ।
madāyāsaṃ kiṃ na vyapanayasi kasyōpa-kṛtayē
vadēyaṃ prītiśchēttava śiva kṛtārthāḥ khalu vayam ॥ 19 ॥
sadā mōhāṭavyāṃ charati yuvatīnāṃ kuchagirau
naṭatyāśā-śākhā-svaṭati jhaṭiti svairamabhitaḥ ।
kapālin bhikṣō mē hṛdaya-kapimatyanta-chapalaṃ
dṛḍhaṃ bhaktyā baddhvā śiva bhavadadhīnaṃ kuru vibhō ॥ 20 ॥
dhṛti-stambhādhārāṃ dṛḍha-guṇa-nibaddhāṃ sagamanāṃ
vichitrāṃ padmāḍhyāṃ pratidivasa-sanmārga-ghaṭitām ।
smarārē machchētaḥ-sphuṭa-paṭakuṭīṃ prāpya viśadāṃ
jaya svāmin śaktyā saha śiva gaṇaiḥ sēvita vibhō ॥ 21 ॥
pralōbhādyairarthāharaṇa-paratantrō dhanigṛhē [pralōbhādyaiḥ arthāharaṇa-paratantrō]
pravēśōdyuktaḥ san bhramati bahudhā taskarapatē ।
imaṃ chētaśchōraṃ kathamiha sahē śaṅkara vibhō
tavādhīnaṃ kṛtvā mayi niraparādhē kuru kṛpām ॥ 22 ॥
karōmi tvatpūjāṃ sapadi sukhadō mē bhava vibhō
vidhitvaṃ viṣṇutvaṃ diśasi khalu tasyāḥ phalamiti ।
punaścha tvāṃ draṣṭuṃ divi bhuvi vahanpakṣi-mṛgatā-
-madṛṣṭvā tatkhēdaṃ kathamiha sahē śaṅkara vibhō ॥ 23 ॥
kadā vā kailāsē kanakamaṇisaudhē saha gaṇai- [saha gaṇaiḥ vasan]
-rvasan śambhōragrē sphuṭa-ghaṭita-mūrdhāñjalipuṭaḥ ।
vibhō sāmba svāmi-nparamaśiva pāhīti nigada-
-nvidhātṝṇāṃ kalpān kṣaṇamiva vinēṣyāmi sukhataḥ ॥ 24 ॥
stavai-rbrahmādīnāṃ jayajaya-vachōbhirniyamināṃ
gaṇānāṃ kēḻībhirmadakalamahōkṣasya kakudi । [kēḻībhiḥ madakala-mahōkṣasya]
sthitaṃ nīlagrīvaṃ trinayana-mumāśliṣṭa-vapuṣaṃ
kadā tvāṃ paśyēyaṃ karadhṛta-mṛgaṃ khaṇḍa-paraśum ॥ 25 ॥
kadā vā tvāṃ dṛṣṭvā giriśa tava bhavyāṅghri yugaḻaṃ
gṛhītvā hastābhyāṃ śirasi nayanē vakṣasi vahan ।
samāśliṣyā-ghrāya sphuṭa jalaja gandhān parimalā-
-nalabhyāṃ brahmādyairmudamanubhaviṣyāmi hṛdayē ॥ 26 ॥ [brahmādyaiḥ muda-manubhaviṣyāmi]
karasthē hēmādrau giriśa nikaṭasthē dhanapatau
gṛhasthē svarbhūjā-mara surabhi chintāmaṇigaṇē ।
śiraḥsthē śītāṃśau charaṇayugaḻasthē’khilaśubhē
kamarthaṃ dāsyē’haṃ bhavatu bhavadarthaṃ mama manaḥ ॥ 27 ॥
sārūpyaṃ tava pūjanē śiva mahādēvēti saṅkīrtanē
sāmīpyaṃ śivabhakti-dhuryajanatā-sāṅgatya-sambhāṣaṇē ॥
sālōkyaṃ cha charācharātmakatanudhyānē bhavānīpatē
sāyujyaṃ mama siddhamatra bhavati svāmin kṛtārthō’smyaham ॥ 28 ॥
tvatpādāmbujamarchayāmi paramaṃ tvāṃ chintayāmyanvahaṃ
tvāmīśaṃ śaraṇaṃ vrajāmi vachasā tvāmēva yāchē vibhō ।
vīkṣāṃ mē diśa chākṣuṣīṃ sakaruṇāṃ divyaiśchiraṃ prārthitāṃ
śambhō lōkagurō madīyamanasaḥ saukhyōpadēśaṃ kuru ॥ 29 ॥
vastrōddhūtavidhau sahasrakaratā puṣpārchanē viṣṇutā
gandhē gandhavahātmatā’nnapachanē barhirmukhādhyakṣatā ।
pātrē kāñchanagarbhatāsti mayi chēdbālēnduchūḍāmaṇē
śuśrūṣāṃ karavāṇi tē paśupatē svāmiṃstrilōkīgurō ॥ 30 ॥
nālaṃ vā paramōpakārakamidaṃ tvēkaṃ paśūnāṃ patē
paśyan kukṣigatāṃścharācharagaṇān bāhyasthitān rakṣitum ।
sarvāmartyapalāyanauṣadhamatijvālākaraṃ bhīkaraṃ
nikṣiptaṃ garaḻaṃ gaḻē na giḻitaṃ nōdgīrṇamēva tvayā ॥ 31 ॥
jvālōgraḥ sakalāmarātibhayadaḥ kṣvēḻaḥ kathaṃ vā tvayā
dṛṣṭaḥ kiṃ cha karē dhṛtaḥ karatalē kiṃ pakvajambūphalam ।
jihvāyāṃ nihitaścha siddhaghuṭikā vā kaṇṭhadēśē bhṛtaḥ
kiṃ tē nīlamaṇirvibhūṣaṇamayaṃ śambhō mahātman vada ॥ 32 ॥
nālaṃ vā sakṛdēva dēva bhavataḥ sēvā natirvā nutiḥ
pūjā vā smaraṇaṃ kathāśravaṇamapyālōkanaṃ mādṛśām ।
svāminnasthiradēvatānusaraṇāyāsēna kiṃ labhyatē
kā vā muktiritaḥ kutō bhavati chētkiṃ prārthanīyaṃ tadā ॥ 33 ॥
kiṃ brūmastava sāhasaṃ paśupatē kasyāsti śambhō bhava-
-ddhairyaṃ chēdṛśamātmanaḥ sthitiriyaṃ chānyaiḥ kathaṃ labhyatē ।
bhraśyaddēvagaṇaṃ trasanmunigaṇaṃ naśyatprapañchaṃ layaṃ
paśyannirbhaya ēka ēva viharatyānandasāndrō bhavān ॥ 34 ॥
yōgakṣēmadhurandharasya sakalaśrēyaḥpradōdyōginō
dṛṣṭādṛṣṭamatōpadēśakṛtinō bāhyāntaravyāpinaḥ ।
sarvajñasya dayākarasya bhavataḥ kiṃ vēditavyaṃ mayā
śambhō tvaṃ paramāntaraṅga iti mē chittē smarāmyanvaham ॥ 35 ॥
bhaktō bhaktiguṇāvṛtē mudamṛtāpūrṇē prasannē manaḥ
kumbhē sāmba tavāṅghripallavayugaṃ saṃsthāpya saṃvitphalam ।
sattvaṃ mantramudīrayannijaśarīrāgāraśuddhiṃ vahan
puṇyāhaṃ prakaṭīkarōmi ruchiraṃ kaḻyāṇamāpādayan ॥ 36 ॥
āmnāyāmbudhimādarēṇa sumanaḥsaṅghāḥ samudyanmanō [samudyanmanaḥ]
manthānaṃ dṛḍhabhaktirajjusahitaṃ kṛtvā mathitvā tataḥ ।
sōmaṃ kalpataruṃ suparvasurabhiṃ chintāmaṇiṃ dhīmatāṃ
nityānandasudhāṃ nirantararamāsaubhāgyamātanvatē ॥ 37 ॥
prākpuṇyāchalamārgadarśitasudhāmūrtiḥ prasannaḥ śivaḥ
sōmaḥ sadgaṇasēvitō mṛgadharaḥ pūrṇastamōmōchakaḥ । [sadguṇasēvitō]
chētaḥ puṣkaralakṣitō bhavati chēdānandapāthōnidhiḥ
prāgalbhyēna vijṛmbhatē sumanasāṃ vṛttistadā jāyatē ॥ 38 ॥
dharmō mē chaturaṅghrikaḥ sucharitaḥ pāpaṃ vināśaṃ gataṃ
kāmakrōdhamadādayō vigaḻitāḥ kālāḥ sukhāviṣkṛtāḥ ।
jñānānandamahauṣadhiḥ suphalitā kaivalyanāthē sadā
mānyē mānasapuṇḍarīkanagarē rājāvataṃsē sthitē ॥ 39 ॥
dhīyantrēṇa vachōghaṭēna kavitākulyōpakulyākramai- [kavitākulyōpakulyākramaiḥ]
-rānītaiścha sadāśivasya charitāmbhōrāśidivyāmṛtaiḥ ।
hṛtkēdārayutāścha bhaktikalamāḥ sāphalyamātanvatē
durbhikṣānmama sēvakasya bhagavanviśvēśa bhītiḥ kutaḥ ॥ 40 ॥
pāpōtpātavimōchanāya ruchiraiśvaryāya mṛtyuñjaya
stōtradhyānanatipradakṣiṇasaparyālōkanākarṇanē ।
jihvāchittaśirōṅghrihastanayanaśrōtrairahaṃ prārthitō
māmājñāpaya tannirūpaya muhurmāmēva mā mē’vachaḥ ॥ 41 ॥
gāmbhīryaṃ parikhāpadaṃ ghanadhṛtiḥ prākāra udyadguṇa- [udyadguṇastōmaḥ]
-stōmaśchāptabalaṃ ghanēndriyachayō dvārāṇi dēhē sthitaḥ ।
vidyā vastusamṛddhirityakhilasāmagrīsamētē sadā
durgātipriyadēva māmakamanōdurgē nivāsaṃ kuru ॥ 42 ॥
mā gachCha tvamitastatō giriśa bhō mayyēva vāsaṃ kuru
svāminnādikirāta māmakamanaḥkāntārasīmāntarē ।
vartantē bahuśō mṛgā madajuṣō mātsaryamōhādaya- [ mātsaryamōhādayaḥ]
-stānhatvā mṛgayāvinōdaruchitā lābhaṃ cha samprāpsyasi ॥ 43 ॥
karalagnamṛgaḥ karīndrabhaṅgō
ghanaśārdūlavikhaṇḍanō’stajantuḥ ।
giriśō viśadākṛtiścha chētaḥ-
-kuharē pañchamukhō’sti mē kutō bhīḥ ॥ 44 ॥
Chandaḥ śākhiśikhānvitair [śākhiśikhānvitaiḥ] dvijavaraiḥ saṃsēvitē śāśvatē
saukhyāpādini khēdabhēdini sudhāsāraiḥ phalairdīpitē ।
chētaḥpakṣiśikhāmaṇē tyaja vṛthā sañchāramanyairalaṃ
nityaṃ śaṅkara pādapadmayugaḻīnīḍē vihāraṃ kuru ॥ 45 ॥
ākīrṇē nakharājikāntivibhavai [nakharājikāntivibhavaiḥ] rudyatsudhāvaibhavai-[rudyatsudhāvaibhavaiḥ]
-rādhautē’pi cha padmarāgalalitē haṃsavrajairāśritē ।
nityaṃ bhaktivadhūgaṇaiścha rahasi svēchChāvihāraṃ kuru
sthitvā mānasarājahaṃsa girijānāthāṅghrisaudhāntarē ॥ 46 ॥
śambhudhyāna vasantasaṅgini hṛdārāmē’ghajīrṇachChadāḥ
srastā bhaktilatāchChaṭā vilasitāḥ puṇyapravāḻaśritāḥ ।
dīpyantē guṇakōrakā japavachaḥpuṣpāṇi sadvāsanā
jñānānanda sudhāmarandalaharī saṃvitphalābhyunnatiḥ ॥ 47 ॥
nityānandarasālayaṃ suramunisvāntāmbujātāśrayaṃ
svachChaṃ saddvijasēvitaṃ kaluṣahṛtsadvāsanā viṣkṛtam ।
śambhudhyāna sarōvaraṃ vraja manōhaṃ sāvataṃsa sthiraṃ
kiṃ kṣudrā śrayapalvala bhramaṇa sañjātaśramaṃ prāpsyasi ॥ 48 ॥
ānandāmṛta pūritā harapadāṃ bhōjā lavālōdyatā
sthairyōpaghnamupētya bhaktilatikā śākhōpa śākhānvitā ।
uchchai-rmānasa kāyamāna paṭalīmākramya niṣkalmaṣā
nityābhīṣṭa phalapradā bhavatu mē satkarma saṃvardhitā ॥ 49 ॥
sandhyā-rambha vijṛmbhitaṃ śrutiśiraḥ sthānāntarādhiṣṭhitaṃ
saprēma bhramarābhirāma-masakṛt sadvāsanā śōbhitam ।
bhōgīndrā-bharaṇaṃ samastasumanaḥ pūjyaṃ guṇāviṣkṛtaṃ
sēvē śrīgiri mallikārjuna mahāliṅgaṃ śivāliṅgitam ॥ 50 ॥
bhṛṅgīchChā naṭanōtkaṭaḥ karimadagrāhī sphuran mādhavā- [sphuranmādhavāhlādō]
-hlādō nādayutō mahāsitavapuḥ pañchēṣuṇā chādṛtaḥ ।
satpakṣaḥ sumanō vanēṣu sa punaḥ sākṣānmadīyē manō-
-rājīvē bhramarādhipō viharatāṃ śrīśailavāsī vibhuḥ ॥ 51 ॥
kāruṇyāmṛta varṣiṇaṃ ghanavipadgrīṣmach Chidākarmaṭhaṃ
vidyāsasya phalōdayāya sumanaḥ saṃsēvya michChākṛtim ।
nṛtyad bhakta mayūramadri nilayaṃ chañchajjaṭāmaṇḍalaṃ
śambhō vāñChati nīlakandhara sadā tvāṃ mē manaśchātakaḥ ॥ 52 ॥
ākāśēna śikhī samastaphaṇināṃ nētrā kalāpī natā-[natānugrāhi]
-nugrāhi praṇavōpadēśaninadaiḥ kēkīti yō gīyatē ।
śyāmāṃ śailasamudbhavāṃ ghanaruchiṃ dṛṣṭvā naṭantaṃ mudā
vēdāntōpavanē vihārarasikaṃ taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhajē ॥ 53 ॥
sandhyā gharmadinātyayō harikarāghāta prabhūtānaka- [prabhūtānakadhvānō ]
-dhvānō vāridagarjitaṃ diviṣadāṃ dṛṣṭichChaṭā chañchalā ।
bhaktānāṃ paritōṣabāṣpa vitatir vṛṣṭir mayūrī śivā
yasminnujjvala tāṇḍavaṃ vijayatē taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhajē ॥ 54 ॥
ādyāyāmita tējasē śrutipadairvēdyāya sādhyāya tē
vidyānandamayātmanē trijagataḥ saṃrakṣaṇōdyōginē ।
dhyēyāyākhilayōgibhiḥ suragaṇairgēyāya māyāvinē
samyaktāṇḍava sambhramāya jaṭinē sēyaṃ natiḥ śambhavē ॥ 55 ॥
nityāya triguṇātmanē purajitē kātyāyanī śrēyasē
satyāyādi kuṭumbinē munimanaḥ pratyakṣa chinmūrtayē ।
māyāsṛṣṭa jagattrayāya sakalāmnāyāntasañchāriṇē
sāyaṃ tāṇḍava sambhramāya jaṭinē sēyaṃ natiḥ śambhavē ॥ 56 ॥
nityaṃ svōdarapōṣaṇāya sakalānuddiśya vittāśayā [svōdarapūraṇāya]
vyarthaṃ paryaṭanaṃ karōmi bhavataḥ sēvāṃ na jānē vibhō ।
majjanmāntara puṇya pāka balatastvaṃ śarva sarvāntara- [sarvāntaraḥ]
-stiṣṭhasyēva hi tēna vā paśupatē tē rakṣaṇīyō’smyaham ॥ 57 ॥
ēkō vārija bāndhavaḥ kṣitinabhō vyāptaṃ tamō maṇḍalaṃ
bhittvā lōchana gōcharō’pi bhavati tvaṃ kōṭi sūryaprabhaḥ ।
vēdyaḥ kiṃ na bhavasyahō ghanataraṃ kīdṛgbhavēnmattama- [kīdṛgbhavēnmattamaḥ]
-statsarvaṃ [tatsarvaṃ] vyapanīya mē paśupatē sākṣātprasannō bhava ॥ 58 ॥
haṃsaḥ padmavanaṃ samichChati yathā nīlāmbudaṃ chātakaḥ
kōkaḥ kōkanadapriyaṃ pratidinaṃ chandraṃ chakōrastathā ।
chētō vāñChati māmakaṃ paśupatē chinmārgamṛgyaṃ vibhō
gaurīnātha bhavatpadābja yugaḻaṃ kaivalya saukhyapradam ॥ 59 ॥
rōdhastōyahṛtaḥ śramēṇa pathikaśChāyāṃ tarōrvṛṣṭitō [tarōrvṛṣṭitaḥ]
bhītaḥ svasthagṛhaṃ gṛhasthamatithir dīnaḥ prabhuṃ dhārmikam ।
dīpaṃ santamasākulaścha śikhinaṃ śītā vṛtastvaṃ tathā
chētaḥ sarvabhayāpahaṃ vraja sukhaṃ śambhōḥ padāmbhōruham ॥ 60 ॥
aṅkōlaṃ nija-bīja-santatirayaskāntōpalaṃ [santatiḥ ayaskāntōpalaṃ] sūchikā
sādhvī naijavibhuṃ latā kṣitiruhaṃ sindhuḥ sarid vallabham ।
prāpnōtīha yathā tathā paśupatēḥ pādāravinda dvayaṃ
chētōvṛtti rupētya tiṣṭhati sadā sā bhakti rityuchyatē ॥ 61 ॥
ānandāśrubhirātanōti pulakaṃ nairmalyataśChādanaṃ
vāchā-śaṅkhamukhē sthitaiścha jaṭharāpūrtiṃ charitrāmṛtaiḥ ।
rudrākṣai-rbhasitēna dēva vapuṣō rakṣāṃ bhavadbhāvanā-
-paryaṅkē vinivēśya bhaktijananī bhaktārbhakaṃ rakṣati ॥ 62 ॥
mārgāvartitapādukā paśupatēraṅgasya kūrchāyatē
gaṇḍūṣāmbuniṣēchanaṃ puraripōrdivyābhiṣēkāyatē ।
kiñchi-dbhakṣita-māṃsa-śēṣakabaḻaṃ navyōpahārāyatē
bhaktiḥ kiṃ na karōtyahō vanacharō bhaktāvataṃsāyatē ॥ 63 ॥
vakṣastāḍanamantakasya kaṭhināpasmārasammardanaṃ
bhūbhṛtparyaṭanaṃ namatsuraśiraḥkōṭīrasaṅgharṣaṇam ।
karmēdaṃ mṛdulasya tāvakapadadvandvasya kiṃ vōchitaṃ
machchētōmaṇipādukāviharaṇaṃ śambhō sadāṅgīkuru ॥ 64 ॥
vakṣastāḍanaśaṅkayā vichalitō vaivasvatō nirjarāḥ
kōṭīrōjjvalaratnadīpakalikānīrājanaṃ kurvatē ।
dṛṣṭvā muktivadhūstanōti nibhṛtāślēṣaṃ bhavānīpatē
yachchētastava pādapadmabhajanaṃ tasyēha kiṃ durlabham ॥ 65 ॥
krīḍārthaṃ sṛjasi prapañchamakhilaṃ krīḍāmṛgāstē janāḥ
yatkarmācharitaṃ mayā cha bhavataḥ prītyai bhavatyēva tat ।
śambhō svasya kutūhalasya karaṇaṃ machchēṣṭitaṃ niśchitaṃ
tasmānmāmakarakṣaṇaṃ paśupatē kartavyamēva tvayā ॥ 66 ॥
bahuvidhaparitōṣabāṣpapūra-
-sphuṭapulakāṅkitachārubhōgabhūmim ।
chirapadaphalakāṅkṣisēvyamānāṃ
paramasadāśivabhāvanāṃ prapadyē ॥ 67 ॥
amitamudamṛtaṃ muhurduhantīṃ
vimalabhavatpadagōṣṭhamāvasantīm ।
sadaya paśupatē supuṇyapākāṃ
mama paripālaya bhaktidhēnumēkām ॥ 68 ॥
jaḍatā paśutā kaḻaṅkitā
kuṭilacharatvaṃ cha nāsti mayi dēva ।
asti yadi rājamauḻē
bhavadābharaṇasya nāsmi kiṃ pātram ॥ 69 ॥
arahasi rahasi svatantrabuddhyā
varivasituṃ sulabhaḥ prasannamūrtiḥ ।
agaṇitaphaladāyakaḥ prabhurmē
jagadadhikō hṛdi rājaśēkharō’sti ॥ 70 ॥
ārūḍhabhaktiguṇakuñchitabhāvachāpa-
-yuktaiḥ śivasmaraṇabāṇagaṇairamōghaiḥ ।
nirjitya kilbiṣaripūnvijayī sudhīndraḥ
sānandamāvahati susthirarājalakṣmīm ॥ 71 ॥
dhyānāñjanēna samavēkṣya tamaḥpradēśaṃ
bhittvā mahābalibhirīśvaranāmamantraiḥ ।
divyāśritaṃ bhujagabhūṣaṇamudvahanti
yē pādapadmamiha tē śiva tē kṛtārthāḥ ॥ 72 ॥
bhūdāratāmudavahadyadapēkṣayā śrī-
-bhūdāra ēva kimataḥ sumatē labhasva ।
kēdāramākalitamuktimahauṣadhīnāṃ
pādāravindabhajanaṃ paramēśvarasya ॥ 73 ॥
āśāpāśaklēśadurvāsanādi-
-bhēdōdyuktairdivyagandhairamandaiḥ ।
āśāśāṭīkasya pādāravindaṃ
chētaḥpēṭīṃ vāsitāṃ mē tanōtu ॥ 74 ॥
kaḻyāṇinaṃ sarasachitragatiṃ savēgaṃ
sarvēṅgitajñamanaghaṃ dhruvalakṣaṇāḍhyam ।
chētasturaṅgamadhiruhya chara smarārē
nētaḥ samastajagatāṃ vṛṣabhādhirūḍha ॥ 75 ॥
bhaktirmahēśapadapuṣkaramāvasantī
kādambinīva kurutē paritōṣavarṣam ।
sampūritō bhavati yasya manastaṭāka-
-stajjanmasasyamakhilaṃ saphalaṃ cha nānyat ॥ 76 ॥
buddhiḥ sthirā bhavitumīśvarapādapadma-
-saktā vadhūrvirahiṇīva sadā smarantī ।
sadbhāvanāsmaraṇadarśanakīrtanādi
sammōhitēva śivamantrajapēna vintē ॥ 77 ॥
sadupachāravidhiṣvanubōdhitāṃ
savinayāṃ suhṛdaṃ samupāśritām ।
mama samuddhara buddhimimāṃ prabhō
varaguṇēna navōḍhavadhūmiva ॥ 78 ॥
nityaṃ yōgimanaḥ sarōjadaḻasañchārakṣamastvatkramaḥ
śambhō tēna kathaṃ kaṭhōrayamarāḍvakṣaḥkavāṭakṣatiḥ ।
atyantaṃ mṛdulaṃ tvadaṅghriyugaḻaṃ hā mē manaśchintaya-
-tyētallōchanagōcharaṃ kuru vibhō hastēna saṃvāhayē ॥ 79 ॥
ēṣyatyēṣa janiṃ manō’sya kaṭhinaṃ tasminnaṭānīti ma-
-drakṣāyai girisīmni kōmalapadanyāsaḥ purābhyāsitaḥ ।
nō chēddivyagṛhāntarēṣu sumanastalpēṣu vēdyādiṣu
prāyaḥ satsu śilātalēṣu naṭanaṃ śambhō kimarthaṃ tava ॥ 80 ॥
kañchitkālamumāmahēśa bhavataḥ pādāravindārchanaiḥ
kañchiddhyānasamādhibhiścha natibhiḥ kañchitkathākarṇanaiḥ ।
kañchitkañchidavēkṣaṇaiścha nutibhiḥ kañchiddaśāmīdṛśīṃ
yaḥ prāpnōti mudā tvadarpitamanā jīvan sa muktaḥ khalu ॥ 81 ॥
bāṇatvaṃ vṛṣabhatvamardhavapuṣā bhāryātvamāryāpatē
ghōṇitvaṃ sakhitā mṛdaṅgavahatā chētyādi rūpaṃ dadhau ।
tvatpādē nayanārpaṇaṃ cha kṛtavāṃstvaddēhabhāgō hariḥ
pūjyātpūjyataraḥ sa ēva hi na chētkō vā tadanyō’dhikaḥ ॥ 82 ॥
jananamṛtiyutānāṃ sēvayā dēvatānāṃ
na bhavati sukhalēśaḥ saṃśayō nāsti tatra ।
ajanimamṛtarūpaṃ sāmbamīśaṃ bhajantē
ya iha paramasaukhyaṃ tē hi dhanyā labhantē ॥ 83 ॥
śiva tava paricharyāsannidhānāya gauryā
bhava mama guṇadhuryāṃ buddhikanyāṃ pradāsyē ।
sakalabhuvanabandhō sachchidānandasindhō
sadaya hṛdayagēhē sarvadā saṃvasa tvam ॥ 84 ॥
jaladhimathanadakṣō naiva pātāḻabhēdī
na cha vanamṛgayāyāṃ naiva lubdhaḥ pravīṇaḥ ।
aśanakusumabhūṣāvastramukhyāṃ saparyāṃ
kathaya kathamahaṃ tē kalpayānīndumauḻē ॥ 85 ॥
pūjādravyasamṛddhayō virachitāḥ pūjāṃ kathaṃ kurmahē
pakṣitvaṃ na cha vā kiṭitvamapi na prāptaṃ mayā durlabham ।
jānē mastakamaṅghripallavamumājānē na tē’haṃ vibhō
na jñātaṃ hi pitāmahēna hariṇā tattvēna tadrūpiṇā ॥ 86 ॥
aśanaṃ garaḻaṃ phaṇī kalāpō
vasanaṃ charma cha vāhanaṃ mahōkṣaḥ ।
mama dāsyasi kiṃ kimasti śambhō
tava pādāmbujabhaktimēva dēhi ॥ 87 ॥
yadā kṛtāmbhōnidhisētubandhanaḥ
karasthalādhaḥkṛtaparvatādhipaḥ ।
bhavāni tē laṅghitapadmasambhava-
-stadā śivārchāstavabhāvanakṣamaḥ ॥ 88 ॥
natibhirnutibhistvamīśa pūjā-
-vidhibhirdhyānasamādhibhirna tuṣṭaḥ ।
dhanuṣā musalēna chāśmabhirvā
vada tē prītikaraṃ tathā karōmi ॥ 89 ॥
vachasā charitaṃ vadāmi śambhō-
-rahamudyōgavidhāsu tē’prasaktaḥ ।
manasākṛtimīśvarasya sēvē
śirasā chaiva sadāśivaṃ namāmi ॥ 90 ॥
ādyāvidyā hṛdgatā nirgatāsī-
-dvidyā hṛdyā hṛdgatā tvatprasādāt ।
sēvē nityaṃ śrīkaraṃ tvatpadābjaṃ
bhāvē muktērbhājanaṃ rājamauḻē ॥ 91 ॥
dūrīkṛtāni duritāni durakṣarāṇi
daurbhāgyaduḥkhadurahaṅkṛtidurvachāṃsi ।
sāraṃ tvadīyacharitaṃ nitarāṃ pibantaṃ
gaurīśa māmiha samuddhara satkaṭākṣaiḥ ॥ 92 ॥
sōmakaḻādharamauḻau
kōmalaghanakandharē mahāmahasi ।
svāmini girijānāthē
māmakahṛdayaṃ nirantaraṃ ramatām ॥ 93 ॥
sā rasanā tē nayanē
tāvēva karau sa ēva kṛtakṛtyaḥ ।
yā yē yau yō bhargaṃ
vadatīkṣētē sadārchataḥ smarati ॥ 94 ॥
atimṛdulau mama charaṇā-
-vatikaṭhinaṃ tē manō bhavānīśa ।
iti vichikitsāṃ santyaja
śiva kathamāsīdgirau tathā vēśaḥ ॥ 95 ॥ [vēśmaḥ]
dhairyāṅkuśēna nibhṛtaṃ
rabhasādākṛṣya bhaktiśṛṅkhalayā ।
purahara charaṇālānē
hṛdayamadēbhaṃ badhāna chidyantraiḥ ॥ 96 ॥
pracharatyabhitaḥ pragalbhavṛttyā
madavānēṣa manaḥ karī garīyān ।
parigṛhya nayēna bhaktirajjvā
parama sthāṇu padaṃ dṛḍhaṃ nayāmum ॥ 97 ॥
sarvālaṅkārayuktāṃ saraḻapadayutāṃ sādhuvṛttāṃ suvarṇāṃ
sadbhiḥ saṃstūyamānāṃ sarasaguṇayutāṃ lakṣitāṃ lakṣaṇāḍhyām ।
udyadbhūṣāviśēṣāmupagatavinayāṃ dyōtamānārtharēkhāṃ
kalyāṇīṃ dēva gaurīpriya mama kavitākanyakāṃ tvaṃ gṛhāṇa ॥ 98 ॥
idaṃ tē yuktaṃ vā paramaśiva kāruṇyajaladhē
gatau tiryagrūpaṃ tava padaśirōdarśanadhiyā ।
haribrahmāṇau tau divi bhuvi charantau śramayutau
kathaṃ śambhō svāminkathaya mama vēdyō’si purataḥ ॥ 99 ॥
stōtrēṇālamahaṃ pravachmi na mṛṣā dēvā viriñchādayaḥ
stutyānāṃ gaṇanāprasaṅgasamayē tvāmagragaṇyaṃ viduḥ ।
māhātmyāgravichāraṇaprakaraṇē dhānātuṣastōmava-
-ddhūtāstvāṃ viduruttamōttamaphalaṃ śambhō bhavatsēvakāḥ ॥ 100 ॥
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakāchāryasya śrīgōvindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmachChaṅkarabhagavataḥ kṛtau śivānandalaharī ॥
FAQs
What is Shivananda Lahari?
Shivananda Lahari is a Bhagavad Gita available on Bhakti Granth in the selected language or script.
Which language or script is this version in?
This edition is published in English. Use the language selector to view another available edition.
Can I read Shivananda Lahari online?
Yes. The imported text is available directly on this page for online reading and recitation.
Can I download Shivananda Lahari as a PDF?
If a verified PDF resource was found on the source page, a PDF download button is automatically connected to this page.
How can I share this page?
Use Copy Link, WhatsApp or Facebook in the sticky sharing bar provided by the Bhakti Granth theme.
Are there related devotional texts on Bhakti Granth?
Yes. The Bhakti Granth theme automatically connects texts through language and topic relationships to strengthen navigation and topical coverage.