Bhartruhari Sataka Trisati – Vairaagya Satakam


chūḍōttaṃsitachandrachārukalikāchañchachChikhābhāsvarō
līlādagdhavilōlakāmaśalabhaḥ śrēyōdaśāgrē sphuran ।
antaḥsphūrjad​​apāramōhatimiraprāgbhāraṃ uchchāṭayan
chētaḥsadmani yōgināṃ vijayatē jñānapradīpō haraḥ ॥ 3.1 ॥

bhrāntaṃ dēśaṃ anēkadurgaviṣamaṃ prāptaṃ na kiñchitphalaṃ
tyaktvā jātikulābhimānaṃ uchitaṃ sēvā kṛtā niṣphalā ।
bhuktaṃ mānavivarjitaṃ paragṛhēṣvāśaṅkayā kākavat
tṛṣṇē jṛmbhasi pāpakarmapiśunē nādyāpi santuṣyasi ॥ 3.2 ॥

utkhātaṃ nidhiśaṅkayā kṣititalaṃ dhmātā girērdhātavō
nistīrṇaḥ saritāṃ patirnṛpatayō yatnēna santōṣitāḥ ।
mantrārādhanatatparēṇa manasā nītāḥ śmaśānē niśāḥ
prāptaḥ kāṇavarāṭakō’pi na mayā tṛṣṇē sakāmā bhava ॥ 3.3 ॥

khalālāpāḥ sōḍhāḥ kathaṃ api tad​​ārādhanaparairnigṛhyāntar
bāṣpaṃ hasitaṃ api śūnyēna manasā ।
kṛtō vittastambhapratihatadhiyāṃ añjalirapi
tvaṃ āśē mōghāśē kima aparaṃ atō nartayasi mām ॥ 3.4 ॥

amīṣāṃ prāṇānāṃ tulitavisinīpatrapayasāṃ
kṛtē kiṃ nāsmābhirvigalitavivēkairvyavasitam ।
yad​​āḍhyānāṃ agrē draviṇamadaniḥsañjñamanasāṃ
kṛtaṃ vītavrīḍairnijaguṇakathāpātakaṃ api ॥ 3.5 ॥

kṣāntaṃ na kṣamayā gṛhōchitasukhaṃ tyaktaṃ na santōṣataḥ
sōḍhō duḥsahaśītatāpapavanaklēśō na taptaṃ tapaḥ ।
dhyātaṃ vittaṃ aharniśaṃ nityamitaprāṇairna śambhōḥ padaṃ
tattatkarma kṛtaṃ yadēva munibhistaistaiḥ phalairvañchitāḥ ॥ 3.6 ॥

bhōgā na bhuktā vayaṃ ēva bhuktās
tapō na taptaṃ vayaṃ ēva taptāḥ ।
kālō na yātō vayaṃ ēva yātāstṛṣṇā
na jīrṇā vayaṃ ēva jīrṇāḥ ॥ 3.7 ॥

balibhirmukhaṃ ākrāntaṃ palitēnāṅkitaṃ śiraḥ ।
gātrāṇi śithilāyantē tṛṣṇaikā taruṇāyatē ॥ 3.8 ॥

vivēkavyākōśē vidadhati samē śāmyati tṛṣā
pariṣvaṅgē tuṅgē prasaratitarāṃ sā pariṇatā ।
jarājīrṇaiśvaryagrasanagahanākṣēpakṛpaṇastṛṣāpātraṃ
yasyāṃ bhavati marutāṃ apyadhipatiḥ ॥ 3.8.1 ॥

nivṛttā bhōgēchChā puruṣabahumānō’pi galitaḥ
samānāḥ svaryātāḥ sapadi suhṛdō jīvitasamāḥ ।
śanairyaṣṭyutthānaṃ ghanatimiraruddhē cha nayanē
ahō mūḍhaḥ kāyastadapi maraṇāpāyachakitaḥ ॥ 3.9 ॥

āśā nāma nadī manōrathajalā tṛṣṇātaraṅgākulā
rāgagrāhavatī vitarkavihagā dhairyadrumadhvaṃsinī ।
mōhāvartasudustarātigahanā prōttuṅgachintātaṭī
tasyāḥ pāragatā viśuddhamanasō nandanti yōgīśvarāḥ ॥ 3.10 ॥

na saṃsārōtpannaṃ charitaṃ anupaśyāmi kuśalaṃ
vipākaḥ puṇyānāṃ janayati bhayaṃ mē vimṛśataḥ ।
mahadbhiḥ puṇyaughaiśchiraparigṛhītāścha viṣayā
mahāntō jāyantē vyasanaṃ iva dātuṃ viṣayiṇām ॥ 3.11 ॥

avaśyaṃ yātāraśchirataraṃ uṣitvāpi viṣayā
viyōgē kō bhēdastyajati na janō yatsvayaṃ amūn ।
vrajantaḥ svātantryādatulaparitāpāya manasaḥ
svayaṃ tyaktā hyētē śamasukhaṃ anantaṃ vidadhati ॥ 3.12 ॥

brahmajñānavivēkanirmaladhiyaḥ kurvantyahō duṣkaraṃ
yanmuñchantyupabhōgabhāñjyapi dhanānyēkāntatō niḥspṛhāḥ ।
samprāptānna purā na samprati na cha prāptau dṛḍhapratyayān
vāñChāmātraparigrahānapi paraṃ tyaktuṃ na śaktā vayam ॥ 3.13 ॥

dhanyānāṃ girikandarēṣu vasatāṃ jyōtiḥ paraṃ dhyāyatāmānandāśru
jalaṃ pibanti śakunā niḥśaṅkaṃ aṅkēśayāḥ ।
asmākaṃ tu manōrathōparachitaprāsādavāpītaṭakrīḍā
kānanakēlikautukajuṣāṃ āyuḥ paraṃ kṣīyatē ॥ 3.14 ॥

bhikṣāśanaṃ tadapi nīrasaṃ ēkavāraṃ
śayyā cha bhūḥ parijanō nijadēhamātram ।
vastraṃ viśīrṇaśatakhaṇḍamayī cha kanthā
hā hā tathāpi viṣayā na parityajanti ॥ 3.15 ॥

stanau māṃsagranthī kanakakalaśāvityupamitau
mukhaṃ ślēṣmāgāraṃ tadapi cha śaśāṅkēna tulitam ।
sravanmūtraklinnaṃ karivaraśiraspardhi jaghanaṃ
muhurnindyaṃ rūpaṃ kavijanaviśēṣairgurukṛtam ॥ 3.16 ॥

ēkō rāgiṣu rājatē priyatamādēhārdhahārī harō
nīrāgēṣu janō vimuktalalanāsaṅgō na yasmātparaḥ ।
durvārasmarabāṇapannagaviṣavyāviddhamugdhō janaḥ
śēṣaḥ kāmaviḍambitānna viṣayānbhōktuṃ na mōktuṃ kṣamaḥ ॥ 3.17 ॥

ajānandāhātmyaṃ patatu śalabhastīvradahanē
sa mīnō’pyajñānādbaḍiśayutaṃ aśnātu piśitam ।
vijānantō’pyētē vayaṃ iha vipajjālajaṭilān
na muñchāmaḥ kāmān ahaha gahanō mōhamahimā ॥ 3.18 ॥

tṛṣā śuṣyatyāsyē pibati salilaṃ śītamadhuraṃ
kṣudhārtaḥ śālyannaṃ kavalayati māṃsādikalitam ।
pradīptē kāmāgnau sudṛḍhataraṃ āliṅgati vadhūṃ
pratīkāraṃ vyādhēḥ sukhaṃ iti viparyasyati janaḥ ॥ 3.19 ॥

tuṅgaṃ vēśma sutāḥ satāṃ abhimatāḥ saṅkhyātigāḥ sampadaḥ
kalyāṇī dayitā vayaścha navaṃ ityajñānamūḍhō janaḥ ।
matvā viśvaṃ anaśvaraṃ niviśatē saṃsārakārāgṛhē
sandṛśya kṣaṇabhaṅguraṃ tadakhilaṃ dhanyastu sannyasyati ॥ 3.20 ॥

dīnā dīnamukhaiḥ sadaiva śiśukairākṛṣṭajīrṇāmbarā
krōśadbhiḥ kṣudhitairnirannavidhurā dṛśyā na chēdgēhinī ।
yāchñābhaṅgabhayēna gadgadagalatruṭyadvilīnākṣaraṃ
kō dēhīti vadētsvadagdhajaṭharasyārthē manasvī pumān ॥ 3.21 ॥

abhimatamahāmānagranthiprabhēdapaṭīyasī
gurutaraguṇagrāmāmbhōjasphuṭōjjvalachandrikā ।
vipulavilasallajjāvallīvitānakuṭhārikā
jaṭharapiṭharī duṣpūrēyaṃ karōti viḍambanam ॥ 3.22 ॥

puṇyē grāmē vanē vā mahati sitapaṭachChannapālī kapāliṃ
hyādāya nyāyagarbhadvijahutahutabhugdhūmadhūmrōpakaṇṭhē ।
dvāraṃ dvāraṃ praviṣṭō varaṃ udaradarīpūraṇāya kṣudhārtō
mānī prāṇaiḥ sanāthō na punaranudinaṃ tulyakulyēṣu dīnaḥ ॥ 3.23 ॥

gaṅgātaraṅgakaṇaśīkaraśītalāni
vidyādharādhyuṣitachāruśilātalāni ।
sthānāni kiṃ himavataḥ pralayaṃ gatāni
yatsāvamānaparapiṇḍaratā manuṣyāḥ ॥ 3.24 ॥

kiṃ kandāḥ kandarēbhyaḥ pralayaṃ upagatā nirjharā vā giribhyaḥ
pradhvastā vā tarubhyaḥ sarasaphalabhṛtō valkalinyaścha śākhāḥ ।
vīkṣyantē yanmukhāni prasabhaṃ apagatapraśrayāṇāṃ khalānāṃ
duḥkhāptasvalpavittasmayapavanavaśānnartitabhrūlatāni ॥ 3.25 ॥

puṇyairmūlaphalaistathā praṇayinīṃ vṛttiṃ kuruṣvādhunā
bhūśayyāṃ navapallavairakṛpaṇairuttiṣṭha yāvō vanam ।
kṣudrāṇāṃ avivēkamūḍhamanasāṃ yatrēśvarāṇāṃ sadā
vittavyādhivikāravihvalagirāṃ nāmāpi na śrūyatē ॥ 3.26 ॥

phalaṃ svēchChālabhyaṃ prativanaṃ akhēdaṃ kṣitiruhāṃ
payaḥ sthānē sthānē śiśiramadhuraṃ puṇyasaritām ।
mṛdusparśā śayyā sulalitalatāpallavamayī
sahantē santāpaṃ tadapi dhanināṃ dvāri kṛpaṇāḥ ॥ 3.27 ॥

yē vartantē dhanapatipuraḥ prārthanāduḥkhabhājō
yē chālpatvaṃ dadhati viṣayākṣēpaparyāptabuddhēḥ ।
tēṣāṃ antaḥsphuritahasitaṃ vāsarāṇi smarēyaṃ
dhyānachChēdē śikharikuharagrāvaśayyāniṣaṇṇaḥ ॥ 3.28 ॥

yē santōṣanirantarapramuditāstēṣāṃ na bhinnā mudō
yē tvanyē dhanalubdhasaṅkuladhiyastēṣāṃ na tṛṣṇāhatā ।
itthaṃ kasya kṛtē kutaḥ sa vidhinā kīdṛkpadaṃ sampadāṃ [kṛtaḥ]
svātmanyēva samāptahēmamahimā mērurna mē rōchatē ॥ 3.29 ॥

bhikṣāhāraṃ adainyaṃ apratisukhaṃ bhītichChidaṃ sarvatō
durmātsaryamadābhimānamathanaṃ duḥkhaughavidhvaṃsanam ।
sarvatrānvahaṃ aprayatnasulabhaṃ sādhupriyaṃ pāvanaṃ
śambhōḥ satraṃ avāryaṃ akṣayanidhiṃ śaṃsanti yōgīśvarāḥ ॥ 3.30 ॥

bhōgē rōgabhayaṃ kulē chyutibhayaṃ vittē nṛpālādbhayaṃ
mānē dainyabhayaṃ balē ripubhayaṃ rūpē jarāyā bhayam ।
śāstrē vādibhayaṃ guṇē khalabhayaṃ kāyē kṛtāntādbhayaṃ
sarvaṃ vastu bhayānvitaṃ bhuvi nṛṇāṃ vairāgyamēvābhayam ॥ 3.31 ॥

ākrāntaṃ maraṇēna janma jarasā chātyujjvalaṃ yauvanaṃ
santōṣō dhanalipsayā śamasukhaṃ prauḍhāṅganāvibhramaiḥ ।
lōkairmatsaribhirguṇā vanabhuvō vyālairnṛpā durjanair
asthairyēṇa vibhūtayō’pyapahatā grastaṃ na kiṃ kēna vā ॥ 3.32 ॥

ādhivyādhiśatairjanasya vividhairārōgyaṃ unmūlyatē
lakṣmīryatra patanti tatra vivṛtadvārā iva vyāpadaḥ ।
jātaṃ jātaṃ avaśyaṃ āśu vivaśaṃ mṛtyuḥ karōtyātmasāt
tatkiṃ tēna niraṅkuśēna vidhinā yannirmitaṃ susthiram ॥ 3.33 ॥

bhōgāstuṅgataraṅgabhaṅgataralāḥ prāṇāḥ kṣaṇadhvaṃsinaḥ
stōkānyēva dināni yauvanasukhaṃ sphūrtiḥ priyāsu sthitā ।
tatsaṃsāraṃ asāraṃ ēva nikhilaṃ buddhvā budhā bōdhakā
lōkānugrahapēśalēna manasā yatnaḥ samādhīyatām ॥ 3.34 ॥

bhōgā mēghavitānamadhyavilasatsaudāminīchañchalā
āyurvāyuvighaṭṭitābjapaṭalīlīnāmbuvadbhaṅguram ।
līlā yauvanalālasāstanubhṛtāṃ ityākalayya drutaṃ
yōgē dhairyasamādhisiddhisulabhē buddhiṃ vidadhvaṃ budhāḥ ॥ 3.35 ॥

āyuḥ kallōlalōlaṃ katipayadivasasthāyinī yauvanaśrīḥ
arthāḥ saṅkalpakalpā ghanasamayataḍidvibhramā bhōgapūgāḥ ।
kaṇṭhāślēṣōpagūḍhaṃ tadapi cha na chiraṃ yatpriyābhiḥ praṇītaṃ
brahmaṇyāsaktachittā bhavata bhavabhayāmbhōdhipāraṃ tarītum ॥ 3.36 ॥

kṛchChrēṇāmēdhyamadhyē niyamitatanubhiḥ sthīyatē garbhavāsē
kāntāviślēṣaduḥkhavyatikaraviṣamō yauvanē chōpabhōgaḥ ।
vāmākṣīṇāṃ avajñāvihasitavasatirvṛddhabhāvō’pyasādhuḥ
saṃsārē rē manuṣyā vadata yadi sukhaṃ svalpaṃ apyasti kiñchit ॥ 3.37 ॥

vyāghrīva tiṣṭhati jarā paritarjayantī
rōgāścha śatrava iva praharanti dēham ।
āyuḥ parisravati bhinnaghaṭādivāmbhō
lōkastathāpyahitaṃ ācharatīti chitram ॥ 3.38 ॥

bhōgā bhaṅguravṛttayō bahuvidhāstairēva chāyaṃ bhavastat
kasyēha kṛtē paribhramata rē lōkāḥ kṛtaṃ chēṣṭitaiḥ ।
āśāpāśaśatōpaśāntiviśadaṃ chētaḥsamādhīyatāṃ
kāmōtpattivaśātsvadhāmani yadi śraddhēyaṃ asmadvachaḥ ॥ 3.39 ॥

sakhē dhanyāḥ kēchittruṭitabhavabandhavyatikarā
vanāntē chittāntarviṣamaviṣayāśīviṣagatāḥ ।
śarachchandrajyōtsnādhavalagaganābhōgasubhagāṃ
nayantē yē rātriṃ sukṛtachayachintaikaśaraṇāḥ ॥ 3.39.1 ॥

brahmēndrādimarudgaṇāṃstṛṇakaṇānyatra sthitō manyatē
yatsvādādvirasā bhavanti vibhavāstrailōkyarājyādayaḥ ।
bhōgaḥ kō’pi sa ēva ēkaḥ paramō nityōditō jṛmbhatē
bhōḥ sādhō kṣaṇabhaṅgurē taditarē bhōgē ratiṃ mā kṛthāḥ ॥ 3.40 ॥

sā ramyā nagarī mahānsa nṛpatiḥ sāmantachakraṃ cha tat
pārśvē tasya cha sā vidagdhapariṣattāśchandrabimbānanāḥ ।
udvṛttaḥ sa rājaputranivahastē vandinastāḥ kathāḥ
sarvaṃ yasya vaśādagātsmṛtipathaṃ kālāya tasmai namaḥ ॥ 3.41 ॥

yatrānēkaḥ kvachidapi gṛhē tatra tiṣṭhatyathaikō
yatrāpyēkastadanu bahavastatra naikō’pi chāntē ।
itthaṃ nēyau rajanidivasau lōlayandvāvivākṣau
kālaḥ kalyō bhuvanaphalakē krīḍati prāṇiśāraiḥ ॥ 3.42 ॥

ādityasya gatāgatairaharahaḥ saṅkṣīyatē jīvitaṃ
vyāpārairbahukāryabhāragurubhiḥ kālō’pi na jñāyatē ।
dṛṣṭvā janmajarāvipattimaraṇaṃ trāsaścha nōtpadyatē
pītvā mōhamayīṃ pramādamadirāṃ unmattabhūtaṃ jagat ॥ 3.43 ॥

rātriḥ saiva punaḥ sa ēva divasō matvā mudhā jantavō
dhāvantyudyaminastathaiva nibhṛtaprārabdhatattatkriyāḥ ।
vyāpāraiḥ punar​​uktabhūtaviṣayairitthaṃ vidhēnāmunā
saṃsārēṇa kadarthitā vayaṃ ahō mōhānna lajjāmahē ॥ 3.44 ॥

na dhyātaṃ padaṃ īśvarasya vidhivatsaṃsāravichChittayē
svargadvārakapāṭapāṭanapaṭurdharmō’pi nōpārjitaḥ ।
nārīpīnapayōdharōruyugalaṃ svapnē’pi nāliṅgitaṃ
mātuḥ kēvalaṃ ēva yauvanavanachChēdē kuṭhārā vayam ॥ 3.45 ॥

nābhyastā prativādivṛndadamanī vidyā vinītōchitā
khaḍgāgraiḥ karikumbhapīṭhadalanairnākaṃ na nītaṃ yaśaḥ ।
kāntākōmalapallavādhararasaḥ pītō na chandrōdayē
tāruṇyaṃ gataṃ ēva niṣphalaṃ ahō śūnyālayē dīpavat ॥ 3.46 ॥

vidyā nādhigatā kalaṅkarahitā vittaṃ cha nōpārjitaṃ
śuśrūṣāpi samāhitēna manasā pitrōrna sampāditā ।
ālōlāyatalōchanāḥ priyatamāḥ svapnē’pi nāliṅgitāḥ
kālō’yaṃ parapiṇḍalōlupatayā kākairiva prēryatē ॥ 3.47 ॥

vayaṃ yēbhyō jātāśchiraparigatā ēva khalu tē
samaṃ yaiḥ saṃvṛddhāḥ smṛtiviṣayatāṃ tē’pi gamitāḥ ।
idānīṃ ētē smaḥ pratidivasaṃ āsannapatanā
gatāstulyāvasthāṃ sikatilanadītīratarubhiḥ ॥ 3.48 ॥

āyurvarṣaśataṃ nṛṇāṃ parimitaṃ rātrau tad​​ardhaṃ gataṃ
tasyārdhasya parasya chārdhaṃ aparaṃ bālatvavṛddhatvayōḥ ।
śēṣaṃ vyādhiviyōgaduḥkhasahitaṃ sēvādibhirnīyatē
jīvē vāritaraṅgachañchalatarē saukhyaṃ kutaḥ prāṇinām ॥ 3.49 ॥

kṣaṇaṃ bālō bhūtvā kṣaṇaṃ api yuvā kāmarasikaḥ
kṣaṇaṃ vittairhīnaḥ kṣaṇaṃ api cha sampūrṇavibhavaḥ ।
jarājīrṇairaṅgairnaṭa iva valīmaṇḍitatanūr
naraḥ saṃsārāntē viśati yamadhānīyavanikām ॥ 3.50 ॥

tvaṃ rājā vayaṃ apyupāsitaguruprajñābhimānōnnatāḥ
khyātastvaṃ vibhavairyaśāṃsi kavayō dikṣu pratanvanti naḥ ।
itthaṃ mānadhanātidūraṃ ubhayōrapyāvayōrantaraṃ
yadyasmāsu parāṅmukhō’si vayaṃ apyēkāntatō niḥspṛhāḥ ॥ 3.51 ॥

arthānāṃ īśiṣē tvaṃ vayaṃ api cha girāṃ īśmahē yāvadarthaṃ
śūrastvaṃ vādidarpavyupaśamanavidhāvakṣayaṃ pāṭavaṃ naḥ ।
sēvantē tvāṃ dhanāḍhyā matimalahatayē māṃ api śrōtukāmāḥ ।
mayyapyāsthā na tē chēttvayi mama nitarāṃ ēva rājannanāsthā ॥ 3.52 ॥

vayaṃ iha parituṣṭā valkalaistvaṃ dukūlaiḥ
sama iha paritōṣō nirviśēṣō viśēṣaḥ ।
sa tu bhavatu daridrō yasya tṛṣṇā viśālā
manasi cha parituṣṭē kō’rthavānkō daridraḥ ॥ 3.53 ॥

phalaṃ alaṃ aśanāya svādu pānāya tōyaṃ
kṣitirapi śayanārthaṃ vāsasē valkalaṃ cha ।
navadhanamadhupānabhrāntasarvēndriyāṇāṃ
avinayaṃ anumantuṃ nōtsahē durjanānām ॥ 3.54 ॥

aśnīmahi vayaṃ bhikṣāṃ āśāvāsō vasīmahi ।
śayīmahi mahīpṛṣṭhē kurvīmahi kiṃ īśvaraiḥ ॥ 3.55 ॥

na naṭā nā viṭā na gāyakā na cha sabhyētaravādachuñchavaḥ ।
nṛpaṃ īkṣituṃ atra kē vayaṃ stanabhārānamitā na yōṣitaḥ ॥ 3.56 ॥

vipulahṛdayairīśairētajjagajjanitaṃ purā
vidhṛtaṃ aparairdattaṃ chānyairvijitya tṛṇaṃ yathā ।
iha hi bhuvanānyanyairdhīrāśchaturdaśa bhuñjatē
katipayapurasvāmyē puṃsāṃ ka ēṣa madajvaraḥ ॥ 3.57 ॥

abhuktāyāṃ yasyāṃ kṣaṇaṃ api na yātaṃ nṛpaśatair
bhuvastasyā lābhē ka iva bahumānaḥ kṣitibhṛtām ।
tad​​aṃśasyāpyaṃśē tad​​avayavalēśē’pi patayō
viṣādē kartavyē vidadhati jaḍāḥ pratyuta mudam ॥ 3.58 ॥

mṛtpiṇḍō jalarēkhayā valayitaḥ sarvō’pyayaṃ nanvaṇuḥ
svāṃśīkṛtya sa ēva saṅgaraśatai rājñāṃ gaṇā bhuñjatē । [tamēva]
yē dadyurdadatō’thavā kiṃ aparaṃ kṣudrā daridrā bhṛśaṃ
dhigdhiktānpuruṣādhamāndhanakaṇānvāñChanti tēbhyō’pi yē ॥ 3.59 ॥

sa jātaḥ kō’pyāsīnmadanaripuṇā mūrdhni dhavalaṃ
kapālaṃ yasyōchchairvinihitaṃ alaṅkāravidhayē ।
nṛbhiḥ prāṇatrāṇapravaṇamatibhiḥ kaiśchidadhunā
namadbhiḥ kaḥ puṃsāṃ ayaṃ atuladarpajvarabharaḥ ॥ 3.60 ॥

parēṣāṃ chētāṃsi pratidivasaṃ ārādhya bahudhā
prasādaṃ kiṃ nētuṃ viśasi hṛdaya klēśakalitam ।
prasannē tvayyantaḥsvayamuditachintāmaṇigaṇō
viviktaḥ saṅkalpaḥ kiṃ abhilaṣitaṃ puṣyati na tē ॥ 3.61 ॥

satyāṃ ēva trilōkīsariti haraśiraśchumbinīvachChaṭāyāṃ
sadvṛttiṃ kalpayantyāṃ vaṭaviṭapabhavairvalkalaiḥ satphalaiścha ।
kō’yaṃ vidvānvipattijvarajanitarujātīvaduḥkhāsikānāṃ
vaktraṃ vīkṣēta duḥsthē yadi hi na vibhṛyātsvē kuṭumbē’nukampām ॥ 3.61.1 ॥

paribhramasi kiṃ mudhā kvachana chitta viśrāmyatāṃ
svayaṃ bhavati yadyathā bhavati tattathā nānyathā ।
atītaṃ ananusmarannapi cha bhāvyasaṅkalpayannatarkita
samāgamānanubhavāmi bhōgānaham ॥ 3.62 ॥

ētasmādviramēndriyārthagahanādāyāsakādāśrayaśrēyō
mārgaṃ aśēṣaduḥkhaśamanavyāpāradakṣaṃ kṣaṇāt ।
svātmībhāvaṃ upaihi santyaja nijāṃ kallōlalōlāṃ gatiṃ
mā bhūyō bhaja bhaṅgurāṃ bhavaratiṃ chētaḥ prasīdādhunā ॥ 3.63 ॥

mōhaṃ mārjaya tāṃ upārjaya ratiṃ chandrārdhachūḍāmaṇau
chētaḥ svargataraṅgiṇītaṭabhuvāṃ āsaṅgaṃ aṅgīkuru ।
kō vā vīchiṣu budbudēṣu cha taḍillēkhāsu cha śrīṣu cha
jvālāgrēṣu cha pannagēṣu saridvēgēṣu cha pratyayaḥ ॥ 3.64 ॥

chētaśchintaya mā ramāṃ sakṛdimāṃ asthāyinīṃ āsthayā
bhūpālabhrukuṭīkuṭīviharaṇavyāpārapaṇyāṅganām ।
kanthākañchukinaḥ praviśya bhavanadvārāṇi vārāṇasīrathyā
paṅktiṣu pāṇipātrapatitāṃ bhikṣāṃ apēkṣāmahē ॥ 3.65 ॥

agrē gītaṃ sarasakavayaḥ pārśvayōrdākṣiṇātyāḥ
paśchāllīlāvalayaraṇitaṃ chāmaragrāhiṇīnām ।
yadyastyēvaṃ kuru bhavarasāsvādanē lampaṭatvaṃ
nō chēchchētaḥ praviśa sahasā nirvikalpē samādhau ॥ 3.66 ॥

prāptāḥ śriyaḥ sakalakāmadughāstataḥ kiṃ
nyastaṃ padaṃ śirasi vidviṣatāṃ tataḥ kim ।
sampāditāḥ praṇayinō vibhavaistataḥ kiṃ
kalpaṃ sthitāstanubhṛtāṃ tanavastataḥ kim ॥ 3.67 ॥

bhaktirbhavē maraṇajanmabhayaṃ hṛdisthaṃ
snēhō na bandhuṣu na manmathajā vikārāḥ ।
saṃsarga dōṣarahitā vijanā vanāntā
vairāgyaṃ asti kiṃ itaḥ paramarthanīyam ॥ 3.68 ॥

tasmādanantaṃ ajaraṃ paramaṃ vikāsi
tadbrahma chintaya kiṃ ēbhirasadvikalpaiḥ ।
yasyānuṣaṅgiṇa imē bhuvanādhipatyabhōgādayaḥ
kṛpaṇalōkamatā bhavanti ॥ 3.69 ॥

pātālaṃ āviśasi yāsi nabhō vilaṅghya
diṅmaṇḍalaṃ bhramasi mānasa chāpalēna ।
bhrāntyāpi jātu vimalaṃ kathaṃ ātmanīnaṃ
na brahma saṃsmarasi nirvṛtiṃ ēṣi yēna ॥ 3.70 ॥

kiṃ vēdaiḥ smṛtibhiḥ purāṇapaṭhanaiḥ śāstrairmahāvistaraiḥ
svargagrāmakuṭīnivāsaphaladaiḥ karmakriyāvibhramaiḥ ।
muktvaikaṃ bhavaduḥkhabhārarachanāvidhvaṃsakālānalaṃ
svātmānandapadapravēśakalanaṃ śēśairvaṇigvṛttibhiḥ ॥ 3.71 ॥

nāyaṃ tē samayō rahasyaṃ adhunā nidrāti nāthō yadi
sthitvā drakṣyati kupyati prabhuriti dvārēṣu yēṣāṃ vachaḥ ।
chētastānapahāya yāhi bhavanaṃ dēvasya viśvēśitur
nirdauvārikanirdayōkty​​aparuṣaṃ niḥsīmaśarmapradam ॥ 3.71.1 ॥

yatō mēruḥ śrīmānnipatati yugāntāgnivalitaḥ
samudrāḥ śuṣyanti prachuramakaragrāhanilayāḥ ।
dharā gachChatyantaṃ dharaṇidharapādairapi dhṛtā
śarīrē kā vārtā karikalabhakarṇāgrachapalē ॥ 3.72 ॥

gātraṃ saṅkuchitaṃ gatirvigalitā bhraṣṭā cha dantāvalir
dṛṣṭirnaśyati vardhatē badhiratā vaktraṃ cha lālāyatē ।
vākyaṃ nādriyatē cha bāndhavajanō bhāryā na śuśrūṣatē
hā kaṣṭaṃ puruṣasya jīrṇavayasaḥ putrō’pyamitrāyatē ॥ 3.73 ॥

varṇaṃ sitaṃ śirasi vīkṣya śirōruhāṇāṃ
sthānaṃ jarāparibhavasya tadā pumāṃsam ।
ārōpitāsthiśatakaṃ parihṛtya yānti
chaṇḍālakūpaṃ iva dūrataraṃ taruṇyaḥ ॥ 3.74 ॥

yāvatsvasthaṃ idaṃ śarīraṃ arujaṃ yāvachcha dūrē jarā
yāvachchēndriyaśaktirapratihatā yāvatkṣayō nāyuṣaḥ ।
ātmaśrēyasi tāvadēva viduṣā kāryaḥ prayatnō mahān
sandīptē bhavanē tu kūpakhananaṃ pratyudyamaḥ kīdṛśaḥ ॥ 3.75 ॥

tapasyantaḥ santaḥ kiṃ adhinivasāmaḥ suranadīṃ
guṇōdārāndārānuta paricharāmaḥ savinayam ।
pibāmaḥ śāstraughānutavividhakāvyāmṛtarasān
na vidmaḥ kiṃ kurmaḥ katipayanimēṣāyuṣi janē ॥ 3.76 ॥

durārādhyāśchāmī turagachalachittāḥ kṣitibhujō
vayaṃ tu sthūlēchChāḥ sumahati phalē baddhamanasaḥ ।
jarā dēhaṃ mṛtyurharati dayitaṃ jīvitaṃ idaṃ
sakhē nānyachChrēyō jagati viduṣō’nyatra tapasaḥ ॥ 3.77 ॥

mānē mlāyini khaṇḍitē cha vasuni vyarthē prayātē’rthini
kṣīṇē bandhujanē gatē parijanē naṣṭē śanairyauvanē ।
yuktaṃ kēvalaṃ ētadēva sudhiyāṃ yajjahnukanyāpayaḥpūtagrāva
girīndrakandarataṭīkuñjē nivāsaḥ kvachit ॥ 3.78 ॥

ramyāśchandramarīchayastṛṇavatī ramyā vanāntasthalī
ramyaṃ sādhusamāgamāgatasukhaṃ kāvyēṣu ramyāḥ kathāḥ ।
kōpōpāhitabāṣpabindutaralaṃ ramyaṃ priyāyā mukhaṃ
sarvaṃ ramyaṃ anityatāṃ upagatē chittē na kiñchitpunaḥ ॥ 3.79 ॥

ramyaṃ harmyatalaṃ na kiṃ vasatayē śrāvyaṃ na gēyādikaṃ
kiṃ vā prāṇasamāsamāgamasukhaṃ naivādhikaprītayē ।
kintu bhrāntapataṅgapakṣapavanavyālōladīpāṅkurachChāyā
chañchalaṃ ākalayya sakalaṃ santō vanāntaṃ gatāḥ ॥ 3.80 ॥

ā saṃsārāttribhuvanaṃ idaṃ chinvatāṃ tāta tādṛṅnaivāsmākaṃ
nayanapadavīṃ śrōtramārgaṃ gatō vā ।
yō’yaṃ dhattē viṣayakariṇō gāḍhagūḍhābhimānakṣīvasyāntaḥ [viṣayakariṇīgāḍhagūḍhābhimānakṣīvasyāntaḥ]
karaṇakariṇaḥ saṃyamālānalīlām ॥ 3.81 ॥

yadētatsvachChandaṃ viharaṇaṃ akārpaṇyaṃ aśanaṃ
sahāryaiḥ saṃvāsaḥ śrutaṃ upaśamaikavrataphalam ।
manō mandaspandaṃ bahirapi chirasyāpi vimṛśanna
jānē kasyaiṣā pariṇatirudārasya tapasaḥ ॥ 3.82 ॥

jīrṇā ēva manōrathāścha hṛdayē yātaṃ cha tadyauvanaṃ
hantāṅgēṣu guṇāścha vandhyaphalatāṃ yātā guṇajñairvinā ।
kiṃ yuktaṃ sahasābhyupaiti balavānkālaḥ kṛtāntō’kṣamī
hā jñātaṃ madanāntakāṅghriyugalaṃ muktvāsti nānyā gatiḥ ॥ 3.83 ॥

mahēśvarē vā jagatāṃ adhīśvarē
janārdanē vā jagad​​antarātmani ।
na vastubhēdapratipattirasti mē
tathāpi bhaktistaruṇēnduśēkharē ॥ 3.84 ॥

sphuratsphārajyōtsnādhavalitatalē kvāpi pulinē
sukhāsīnāḥ śāntadhvaniṣu rajanīṣu dyusaritaḥ ।
bhavābhōgōdvignāḥ śiva śiva śivētyuchchavachasaḥ
kadā yāsyāmō’ntargatabahulabāṣpākuladaśām ॥ 3.85 ॥

mahādēvō dēvaḥ saridapi cha saiṣā surasaridguhā
ēvāgāraṃ vasanaṃ api tā ēva haritaḥ ।
suhṛdā kālō’yaṃ vrataṃ idaṃ adainyavrataṃ idaṃ
kiyadvā vakṣyāmō vaṭaviṭapa ēvāstu dayitā ॥ 3.85.1 ॥

vitīrṇē sarvasvē taruṇakaruṇāpūrṇahṛdayāḥ
smarantaḥ saṃsārē viguṇapariṇāmāṃ vidhigatim ।
vayaṃ puṇyāraṇyē pariṇataśarachchandrakiraṇās
triyāmā nēṣyāmō haracharaṇachintaikaśaraṇāḥ ॥ 3.86 ॥

kadā vārāṇasyāṃ amarataṭinīrōdhasi vasan
vasānaḥ kaupīnaṃ śirasi nidadhānō’ñjalipuṭam ।
ayē gaurīnātha tripurahara śambhō trinayana
prasīdētyākrōśannimiṣaṃ iva nēṣyāmi divasān ॥ 3.87 ॥

udyānēṣu vichitrabhōjanavidhistīvrātitīvraṃ tapaḥ
kaupīnāvaraṇaṃ suvastraṃ amitaṃ bhikṣāṭanaṃ maṇḍanam ।
āsannaṃ maraṇaṃ cha maṅgalasamaṃ yasyāṃ samutpadyatē
tāṃ kāśīṃ parihṛtya hanta vibudhairanyatra kiṃ sthīyatē ॥ 3.87.1 ॥

snātvā gāṅgaiḥ payōbhiḥ śuchikusumaphalairarchayitvā vibhō tvāṃ
dhyēyē dhyānaṃ nivēśya kṣitidharakuharagrāvaparyaṅkamūlē ।
ātmārāmaḥ phalāśī guruvachanaratastvatprasādātsmarārē
duḥkhaṃ mōkṣyē kadāhaṃ samakaracharaṇē puṃsi sēvāsamuttham ॥ 3.88 ॥

ēkākī niḥspṛhaḥ śāntaḥ pāṇipātrō digambaraḥ ।
kadā śambhō bhaviṣyāmi karmanirmūlanakṣamaḥ ॥ 3.89 ॥

pāṇiṃ pātrayatāṃ nisargaśuchinā bhaikṣēṇa santuṣyatāṃ
yatra kvāpi niṣīdatāṃ bahutṛṇaṃ viśvaṃ muhuḥ paśyatām ।
atyāgē’pi tanōrakhaṇḍaparamānandāvabōdhaspṛśā
madhvā kō’pi śivaprasādasulabhaḥ sampatsyatē yōginām ॥ 3.90 ॥

kaupīnaṃ śatakhaṇḍajarjarataraṃ kanthā punastādṛśī
naiśchintyaṃ nirapēkṣabhaikṣyaṃ aśanaṃ nidrā śmaśānē vanē ।
svātantryēṇa niraṅkuśaṃ viharaṇaṃ svāntaṃ praśāntaṃ sadā
sthairyaṃ yōgamahōtsavē’pi cha yadi trailōkyarājyēna kim ॥ 3.91 ॥

brahmāṇḍaṃ maṇḍalīmātraṃ kiṃ lōbhāya manasvinaḥ ।
śapharīsphuritēnābdhiḥ kṣubdhō na khalu jāyatē ॥ 3.92 ॥

mātarlakṣmi bhajasva kañchidaparaṃ matkāṅkṣiṇī mā sma bhūr
bhōgēṣu spṛhayālavastava vaśē kā niḥspṛhāṇāṃ asi ।
sadyaḥ syūtapalāśapatrapuṭikāpātraiḥ pavitrīkṛtair
bhikṣāvastubhirēva samprati vayaṃ vṛttiṃ samīhāmahē ॥ 3.93 ॥

mahāśayyā pṛthvī vipulaṃ upadhānaṃ bhujalatā
vitānaṃ chākāśaṃ vyajanaṃ anukūlō’yaṃ anilaḥ ।
śarachchandrō dīpō virativanitāsaṅgamuditaḥ
sukhī śāntaḥ śētē muniratanubhūtirnṛpa iva ॥ 3.94 ॥

bhikṣāśī janamadhyasaṅgarahitaḥ svāyattachēṣṭaḥ sadā
hānādānaviraktamārganirataḥ kaśchittapasvī sthitaḥ ।
rathyākīrṇaviśīrṇajīrṇavasanaḥ samprāptakanthāsanō
nirmānō nirahaṅkṛtiḥ śamasukhābhōgaikabaddhaspṛhaḥ ॥ 3.95 ॥

chaṇḍālaḥ kiṃ ayaṃ dvijātirathavā śūdrō’tha kiṃ tāpasaḥ
kiṃ vā tattvavivēkapēśalamatiryōgīśvaraḥ kō’pi kim ।
ityutpannavikalpajalpamukharairābhāṣyamāṇā janair
na kruddhāḥ pathi naiva tuṣṭamanasō yānti svayaṃ yōginaḥ ॥ 3.96 ॥

hiṃsāśūnyaṃ ayatnalabhyaṃ aśanaṃ dhātrā marutkalpitaṃ
vyālānāṃ paśavastṛṇāṅkurabhujastuṣṭāḥ sthalīśāyinaḥ ।
saṃsārārṇavalaṅghanakṣamadhiyāṃ vṛttiḥ kṛtā sā nṛṇāṃ
tāṃ anvēṣayatāṃ prayānti satataṃ sarvaṃ samāptiṃ guṇāḥ ॥ 3.97 ॥

gaṅgātīrē himagiriśilābaddhapadmāsanasya
brahmadhyānābhyasanavidhinā yōganidrāṃ gatasya ।
kiṃ tairbhāvyaṃ mama sudivasairyatra tē nirviśaṅkāḥ
kaṇḍūyantē jaraṭhahariṇāḥ svāṅgaṃ aṅgē madīyē ॥ 3.98 ॥

jīrṇā kanthā tataḥ kiṃ sitaṃ amalapaṭaṃ paṭṭasūtraṃ tataḥ kiṃ
ēkā bhāryā tataḥ kiṃ hayakarisugaṇairāvṛtō vā tataḥ kim ।
bhaktaṃ bhuktaṃ tataḥ kiṃ kadaśanaṃ athavā vāsarāntē tataḥ kiṃ
vyaktajyōtirna vāntarmathitabhavabhayaṃ vaibhavaṃ vā tataḥ kim ॥ 3.98.1 ॥

pāṇiḥ pātraṃ pavitraṃ bhramaṇaparigataṃ bhaikṣyaṃ akṣayyaṃ annaṃ
vistīrṇaṃ vastraṃ āśādaśakaṃ achapalaṃ talpaṃ asvalpaṃ urvī ।
yēṣāṃ niḥsaṅgatāṅgīkaraṇapariṇatasvāntasantōṣiṇastē
dhanyāḥ sannyastadainyavyatikaranikarāḥ karma nirmūlayanti ॥ 3.99 ॥

trailōkyādhipatitvaṃ ēva virasaṃ yasminmahāśāsanē
tallabdhvāsanavastramānaghaṭanē bhōgē ratiṃ mā kṛthāḥ ।
bhōgaḥ kō’pi sa ēka ēva paramō nityōditō jṛmbhatē
yatsvādādvirasā bhavanti viṣayāstrailōkyarājyādayaḥ ॥ 3.99.1 ॥

mātarmēdini tāta māruta sakhē tējaḥ subandhō jala
bhrātarvyōma nibaddha ēṣa bhavatāṃ antyaḥ praṇāmāñjaliḥ ।
yuṣmatsaṅgavaśōpajātasukṛtasphārasphurannirmalajñānāpāsta
samastamōhamahimā līyē parabrahmaṇi ॥ 3.100 ॥

śayyā śailaśilā gṛhaṃ giriguhā vastraṃ tarūṇāṃ tvachaḥ
sāraṅgāḥ suhṛdō nanu kṣitiruhāṃ vṛttiḥ phalaiḥ kōmalaiḥ ।
yēṣāṃ nirjharaṃ ambupānaṃ uchitaṃ ratyai tu vidyāṅganā
manyē tē paramēśvarāḥ śirasi yair baddhō na sēvāñjaliḥ ॥ 3.101 ॥

dhairyaṃ yasya pitā kṣamā cha jananī śāntiśchiraṃ gēhinī
satyaṃ mitraṃ idaṃ dayā cha bhaginī bhrātā manaḥsaṃyamaḥ ।
śayyā bhūmitalaṃ diśō’pi vasanaṃ jñānāmṛtaṃ bhōjanaṃ
hyētē yasya kuṭumbinō vada sakhē kasmādbhayaṃ yōginaḥ ॥ 3.102 ॥

ahau vā hārē vā balavati ripau vā suhṛdi vā
maṇau vā lōṣṭhē vā kusumaśayanē vā dṛṣadi vā ।
tṛṇē vā straiṇē vā mama samadṛśō yānti divasāḥ
kvachitpuṇyāraṇyē śiva śiva śivēti pralapataḥ ॥ 3.103 ॥

FAQs

What is Bhartruhari Sataka Trisati - Vairaagya Satakam?

Bhartruhari Sataka Trisati - Vairaagya Satakam is a Bhagavad Gita available on Bhakti Granth in the selected language or script.

Which language or script is this version in?

This edition is published in English. Use the language selector to view another available edition.

Can I read Bhartruhari Sataka Trisati - Vairaagya Satakam online?

Yes. The imported text is available directly on this page for online reading and recitation.

Can I download Bhartruhari Sataka Trisati - Vairaagya Satakam as a PDF?

If a verified PDF resource was found on the source page, a PDF download button is automatically connected to this page.

How can I share this page?

Use Copy Link, WhatsApp or Facebook in the sticky sharing bar provided by the Bhakti Granth theme.

Are there related devotional texts on Bhakti Granth?

Yes. The Bhakti Granth theme automatically connects texts through language and topic relationships to strengthen navigation and topical coverage.

WhatsApp Facebook