Bhartruhari Sataka Trisati – Srungaara Satakam


śambhusvayambhuharayō hariṇēkṣaṇānāṃ
yēnākriyanta satataṃ gṛhakumbhadāsāḥ ।
vāchāṃ agōcharacharitravichitritāya
tasmai namō bhagavatē makaradhvajāya ॥ 2.1 ॥

smitēna bhāvēna cha lajjayā bhiyā
parāṇmukhairardhakaṭākṣavīkṣaṇaiḥ ।
vachōbhirīrṣyākalahēna līlayā
samastabhāvaiḥ khalu bandhanaṃ striyaḥ ॥ 2.2 ॥

bhrūchāturyātkuñchitākṣāḥ kaṭākṣāḥ
snigdhā vāchō lajjitāntāścha hāsāḥ ।
līlāmandaṃ prasthitaṃ cha sthitaṃ cha
strīṇāṃ ētadbhūṣaṇaṃ chāyudhaṃ cha ॥ 2.3 ॥

kvachitsabhrūbhaṅgaiḥ kvachidapi cha lajjāparigataiḥ
kvachidbhūritrastaiḥ kvachidapi cha līlāvilalitaiḥ ।
kumārīṇāṃ ētairmadanasubhagairnētravalitaiḥ
sphurannīlābjānāṃ prakaraparikīrṇā iva diśaḥ ॥ 2.4 ॥

vaktraṃ chandravikāsi paṅkajaparīhāsakṣamē lōchanē
varṇaḥ svarṇaṃ apākariṣṇuralinījiṣṇuḥ kachānāṃ chayaḥ ।
vakṣōjāvibhakumbhavibhramaharau gurvī nitambasthalī
vāchāṃ hāri cha mārdavaṃ yuvatīṣu svābhāvikaṃ maṇḍanam ॥ 2.5 ॥

smitakiñchinmugdhaṃ saralataralō dṛṣṭivibhavaḥ
parispandō vāchāṃ abhinavavilāsōktisarasaḥ ।
gatānāṃ ārambhaḥ kisalayitalīlāparikaraḥ
spṛśantyāstāruṇyaṃ kiṃ iva na hi ramyaṃ mṛgadṛśaḥ ॥ 2.6 ॥

draṣṭavyēṣu kiṃ uttamaṃ mṛgadṛśaḥ prēmaprasannaṃ mukhaṃ
ghrātavyēṣvapi kiṃ tad​​āsyapavanaḥ śravyēṣu kiṃ tadvachaḥ ।
kiṃ svādyēṣu tad​​ōṣṭhapallavarasaḥ spṛśyēṣu kiṃ tadvapurdhyēyaṃ
kiṃ navayauvanē sahṛdayaiḥ sarvatra tadvibhramāḥ ॥ 2.7 ॥

ētāśchaladvalayasaṃhatimēkhalōtthajhaṅkāra
nūpuraparājitarājahaṃsyaḥ ।
kurvanti kasya na manō vivaśaṃ taruṇyō
vitrastamugdhahariṇīsadṛśaiḥ kaṭākṣaiḥ ॥ 2.8 ॥

kuṅkumapaṅkakalaṅkitadēhā
gaurapayōdharakampitahārā ।
nūpurahaṃsaraṇatpadmā
kaṃ na vaśīkurutē bhuvi rāmā ॥ 2.9 ॥

nūnaṃ hi tē kavivarā viparītavāchō
yē nityaṃ āhurabalā iti kāminīstāḥ ।
yābhirvilōlitaratārakadṛṣṭipātaiḥ
śakrādayō’pi vijitāstvabalāḥ kathaṃ tāḥ ॥ 2.10 ॥

nūnaṃ ājñākarastasyāḥ subhruvō makaradhvajaḥ ।
yatastannētrasañchārasūchitēṣu pravartatē ॥ 2.11 ॥

kēśāḥ saṃyaminaḥ śrutērapi paraṃ pāraṃ gatē lōchanē
antarvaktraṃ api svabhāvaśuchibhīḥ kīrṇaṃ dvijānāṃ gaṇaiḥ ।
muktānāṃ satatādhivāsaruchirau vakṣōjakumbhāvimāvitthaṃ
tanvi vapuḥ praśāntaṃ api tērāgaṃ karōtyēva naḥ ॥ 2.12 ॥

mugdhē dhānuṣkatā kēyaṃ apūrvā tvayi dṛśyatē ।
yayā vidhyasi chētāṃsi guṇairēva na sāyakaiḥ ॥ 2.13 ॥

sati pradīpē satyagnau satsu tārāravīnduṣu ।
vinā mē mṛgaśāvākṣyā tamōbhūtaṃ idaṃ jagat ॥ 2.14 ॥

udvṛttaḥ stanabhāra ēṣa taralē nētrē chalē bhrūlatē
rāgādhiṣṭhitaṃ ōṣṭhapallavaṃ idaṃ kurvantu nāma vyathām ।
saubhāgyākṣaramālikēva likhitā puṣpāyudhēna svayaṃ
madhyasthāpi karōti tāpaṃ adhikaṃ rōmāvaliḥ kēna sā ॥ 2.15 ॥

mukhēna chandrakāntēna mahānīlaiḥ śirōruhaiḥ ।
karābhyāṃ padmarāgābhyāṃ rējē ratnamayīva sā ॥ 2.16 ॥

guruṇā stanabhārēṇa mukhachandrēṇa bhāsvatā ।
śanaiścharābhyāṃ pādābhyāṃ rējē grahamayīva sā ॥ 2.17 ॥

tasyāḥ stanau yadi ghanau jaghanaṃ cha hāri
vaktraṃ cha chāru tava chitta kiṃ ākulatvam ।
puṇyaṃ kuruṣva yadi tēṣu tavāsti vāñChā
puṇyairvinā na hi bhavanti samīhitārthāḥ ॥ 2.18 ॥

imē tāruṇyaśrīnavaparimalāḥ prauḍhasuratapratāpa
prārambhāḥ smaravijayadānapratibhuvaḥ ।
chiraṃ chētaśchōrā abhinavavikāraikaguravō
vilāsavyāpārāḥ kiṃ api vijayantē mṛgadṛśām ॥ 2.19 ॥

praṇayamadhurāḥ prēmōdgārā rasāśrayatāṃ gatāḥ
phaṇitimadhurā mugdhaprāyāḥ prakāśitasammadāḥ ।
prakṛtisubhagā visrambhārdrāḥ smarōdayadāyinō
rahasi kiṃ api svairālāpā haranti mṛgīdṛśām ॥ 2.20 ॥

viśramya viśramya vanadrumāṇāṃ
Chāyāsu tanvī vichachāra kāchit ।
stanōttarīyēṇa karōddhṛtēna
nivārayantī śaśinō mayūkhān ॥ 2.21 ॥

adarśanē darśanamātrakāmā
dṛṣṭvā pariṣvaṅgasukhaikalōlā ।
āliṅgitāyāṃ punarāyatākṣyāmāśāsmahē
vigrahayōrabhēdam ॥ 2.22 ॥

mālatī śirasi jṛmbhaṇaṃ mukhē
chandanaṃ vapuṣi kuṅkumāvilam ।
vakṣasi priyatamā madālasā
svarga ēṣa pariśiṣṭa āgamaḥ ॥ 2.23 ॥

prāṅmāṃ ēti manāganāgatarasaṃ jātābhilāṣaṃ tataḥ
savrīḍaṃ tadanu ślathōdyamaṃ atha pradhvastadhairyaṃ punaḥ ।
prēmārdraṃ spṛhaṇīyanirbhararahaḥ krīḍāpragalbhaṃ tatō
niḥsaṅgāṅgavikarṣaṇādhikasukharamyaṃ kulastrīratam ॥ 2.24 ॥

urasi nipatitānāṃ srastadhammillakānāṃ
mukulitanayanānāṃ kiñchid​​unmīlitānām ।
upari suratakhēdasvinnagaṇḍasthalānāmadhara
madhu vadhūnāṃ bhāgyavantaḥ pibanti ॥ 2.25 ॥

āmīlitanayanānāṃ yaḥ
suratarasō’nu saṃvidaṃ bhāti ।
mithurairmithō’vadhāritamavitatham
idaṃ ēva kāmanirbarhaṇam ॥ 2.26 ॥

idaṃ anuchitaṃ akramaścha puṃsāṃ
yadiha jarāsvapi manmathā vikārāḥ ।
tadapi cha na kṛtaṃ nitambinīnāṃ
stanapatanāvadhi jīvitaṃ rataṃ vā ॥ 2.27 ॥

rājastṛṣṇāmburāśērna hi jagati gataḥ kaśchidēvāvasānaṃ
kō vārthō’rthaiḥ prabhūtaiḥ svavapuṣi galitē yauvanē sānurāgē ।
gachChāmaḥ sadma yāvadvikasitanayanēndīvarālōkinīnāmākramyākramya
rūpaṃ jhaṭiti na jarayā lupyatē prēyasīnām ॥ 2.28 ॥

rāgasyāgāraṃ ēkaṃ narakaśatamahāduḥkhasamprāptihēturmōhasyōtpatti
bījaṃ jaladharapaṭalaṃ jñānatārādhipasya ।
kandarpasyaikamitraṃ prakaṭitavividhaspaṣṭadōṣaprabandhaṃ
lōkē’sminna hyarthavrajakulabhavanayauvanādanyadasti ॥ 2.29 ॥

śṛṅgāradrumanīradē prasṛmarakrīḍārasasrōtasi
pradyumnapriyabāndhavē chaturavāṅmuktāphalōdanvati ।
tanvīnētrachakōrapāvanavidhau saubhāgyalakṣmīnidhau
dhanyaḥ kō’pi na vikriyāṃ kalayati prāptē navē yauvanē ॥ 2.30 ॥

saṃsārē’sminnasārē kunṛpatibhavanadvārasēvākalaṅkavyāsaṅga
vyastadhairyaṃ kathaṃ amaladhiyō mānasaṃ saṃvidadhyuḥ ।
yadyētāḥ prōdyad​​indudyutinichayabhṛtō na syurambhōjanētrāḥ
prēṅkhatkāñchīkalāpāḥ stanabharavinamanmadhyabhājastaruṇyaḥ ॥ 2.31 ॥

siddhādhyāsitakandarē haravṛṣaskandhāvarugṇadrumē
gaṅgādhautaśilātalē himavataḥ sthānē sthitē śrēyasi ।
kaḥ kurvīta śiraḥ praṇāmamalinaṃ mlānaṃ manasvī janō
yadvitrastakuraṅgaśāvanayanā na syuḥ smarāstraṃ striyaḥ ॥ 2.32 ॥

saṃsāra tava paryantapadavī na davīyasī ।
antarā dustarā na syuryadi tē madirēkṣaṇām ॥ 2.33 ॥

diśa vanahariṇībhyō vaṃśakāṇḍachChavīnāṃ
kavalaṃ upalakōṭichChinnamūlaṃ kuśānām ।
śakayuvatikapōlāpāṇḍutāmbūlavallīdalam
aruṇanakhāgraiḥ pāṭitaṃ vā vadhūbhyaḥ ॥ 2.34 ॥

asārāḥ sarvē tē virativirasāḥ pāpaviṣayā
jugupsyantāṃ yadvā nanu sakaladōṣāspadaṃ iti ।
tathāpyētadbhūmau nahi parahitātpuṇyaṃ adhikaṃ
na chāsminsaṃsārē kuvalayadṛśō ramyaṃ aparam ॥ 2.35 ॥

ētatkāmaphalō lōkē yaddvayōrēkachittatā ।
anyachittakṛtē kāmē śavayōriva saṅgamaḥ ॥ 2.35.1 ॥

mātsaryaṃ utsārya vichārya kāryamāryāḥ
samaryādaṃ idaṃ vadantu ।
sēvyā nitambāḥ kiṃ u bhūdharāṇāmuta
smarasmēravilāsinīnām ॥ 2.36 ॥

saṃsārē svapnasārē pariṇatitaralē dvē gatī paṇḍitānāṃ
tattvajñānāmṛtāmbhaḥplavalalitadhiyāṃ yātu kālaḥ kathañchit ।
nō chēnmugdhāṅganānāṃ stanajaghanaghanābhōgasambhōginīnāṃ
sthūlōpasthasthalīṣu sthagitakaratalasparśalīlōdyamānām ॥ 2.37 ॥

āvāsaḥ kriyatāṃ gāṅgē pāpahāriṇi vāriṇi ।
stanadvayē taruṇyā vā manōhāriṇi hāriṇi ॥ 2.38 ॥

kiṃ iha bahubhiruktairyuktiśūnyaiḥ pralāpairdvayam
iha puruṣāṇāṃ sarvadā sēvanīyam ।
abhinavamadalīlālālasaṃ sundarīṇāṃ
stanabharaparikhinnaṃ yauvanaṃ vā vanaṃ vā ॥ 2.39 ॥

satyaṃ janā vachmi na pakṣapātāl
lōkēṣu saptasvapi tathyaṃ ētat ।
nānyanmanōhāri nitambinībhyō
duḥkhaikahēturna cha kaśchidanyaḥ ॥ 2.40 ॥

kāntētyutpalalōchanēti vipulaśrōṇībharētyunnamatpīnōttuṅga
payōdharēti sumukhāmbhōjēti subhrūriti ।
dṛṣṭvā mādyati mōdatē’bhiramatē prastauti vidvānapi
pratyakṣāśuchibhastrikāṃ striyaṃ ahō mōhasya duśchēṣṭitam ॥ 2.41 ॥

smṛtā bhavati tāpāya dṛṣṭā chōnmādakāriṇī ।
spṛṣṭā bhavati mōhāya sā nāma dayitā katham ॥ 2.42 ॥

tāvadēvāmṛtamayī yāvallōchanagōcharā ।
chakṣuṣpathādatītā tu viṣādapyatirichyatē ॥ 2.43 ॥

nāmṛtaṃ na viṣaṃ kiñchidētāṃ muktvā nitambinīm ।
saivāmṛtalatā raktā viraktā viṣavallarī ॥ 2.44 ॥

āvartaḥ saṃśayānāṃ avinayabhuvanaṃ paṭṭaṇaṃ sāhasānāṃ
dōṣāṇāṃ sannidhānaṃ kapaṭaśatamayaṃ kṣētraṃ apratyayānām ।
svargadvārasya vighnō narakapuramukhaṃ sarvamāyākaraṇḍaṃ
strīyantraṃ kēna sṛṣṭaṃ viṣaṃ amṛtamayaṃ prāṇilōkasya pāśaḥ ॥ 2.45 ॥

nō satyēna mṛgāṅka ēṣa vadanībhūtō na chēndīvaradvandvaṃ
lōchanatāṃ gata na kanakairapyaṅgayaṣṭiḥ kṛtā ।
kintvēvaṃ kavibhiḥ pratāritamanāstattvaṃ vijānannapi
tvaṅmāṃsāsthimayaṃ vapurmṛgadṛśāṃ mandō janaḥ sēvatē ॥ 2.46 ॥

līlāvatīnāṃ sahajā vilāsāsta
ēva mūḍhasya hṛdi sphuranti ।
rāgō nalinyā hi nisargasiddhastatra
bhramatyēva vṛthā ṣaḍ​​aṅghriḥ ॥ 2.47 ॥

sammōhayanti madayanti viḍambayanti
nirbhartsayanti ramayanti viṣādayanti ।
ētāḥ praviśya sadayaṃ hṛdayaṃ narāṇāṃ
kiṃ nāma vāmanayanā na samācharanti ॥ 2.47.1 ॥

yadētatpūrṇēndudyutiharaṃ udārākṛti paraṃ
mukhābjaṃ tanvaṅgyāḥ kila vasati yatrādharamadhu ।
idaṃ tatkiṃ pākadrumaphalaṃ idānīṃ atirasaṃ
vyatītē’smin kālē viṣaṃ iva bhaviṣyatyasukhadam ॥ 2.48 ॥

unmīlattrivalītaraṅganilayā prōttuṅgapīnastanadvandvēnōdgata
chakravākayugalā vaktrāmbujōdbhāsinī ।
kāntākāradharā nadīyaṃ abhitaḥ krūrātra nāpēkṣatē
saṃsārārṇavamajjanaṃ yadi tadā dūrēṇa santyajyatām ॥ 2.49 ॥

jalpanti sārdhaṃ anyēna paśyantyanyaṃ savibhramāḥ ।
hṛdgataṃ chintayantyanyaṃ priyaḥ kō nāma yōṣitām ॥ 2.50 ॥

madhu tiṣṭhati vāchi yōṣitāṃ hṛdi hālāhalaṃ ēva kēvalam ।
ata​​ēva nipīyatē’dharō hṛdayaṃ muṣṭibhirēva tāḍyatē ॥ 2.51 ॥

apasara sakhē dūrādasmātkaṭākṣaviṣānalāt
prakṛtiviṣamādyōṣitsarpādvilāsaphaṇābhṛtaḥ ।
itaraphaṇinā daṣṭaḥ śakyaśchikitsituṃ auṣadhaiśchatur
vanitābhōgigrastaṃ hi mantriṇaḥ ॥ 2.52 ॥

vistāritaṃ makarakētanadhīvarēṇa
strīsañjñitaṃ baḍiśaṃ atra bhavāmburāśau ।
yēnāchirāttad​​adharāmiṣalōlamartya
matsyānvikṛṣya vipachatyanurāgavahnau ॥ 2.53 ॥

kāminīkāyakāntārē kuchaparvatadurgamē ।
mā sañchara manaḥ pāntha tatrāstē smarataskaraḥ ॥ 2.54 ॥

vyādīrghēṇa chalēna vakragatinā tējasvinā bhōginā
nīlābjadyutinā’hinā varaṃ ahaṃ daṣṭō na tachchakṣuṣā ।
daṣṭē santi chikitsakā diśi diśi prāyēṇa dhanārthinō [dharmārthinō]
mugdhākṣīkṣaṇavīkṣitasya na hi mē vaidyō na chāpyauṣadham ॥ 2.55 ॥

iha hi madhuragītaṃ nṛtyaṃ ētadrasō’yaṃ
sphurati parimalō’sau sparśa ēṣa stanānām ।
iti hataparamārthairindriyairbhrāmyamāṇaḥ
svahitakaraṇadhūrtaiḥ pañchabhirvañchitō’smi ॥ 2.56 ॥

na gamyō mantrāṇāṃ na cha bhavati bhaiṣajyaviṣayō
na chāpi pradhvaṃsaṃ vrajati vividhaiḥ śāntikaśataiḥ ।
bhramāvēśādaṅgē kaṃ api vidadhadbhaṅgaṃ asakṛt
smarāpasmārō’yaṃ bhramayati dṛśaṃ ghūrṇayati cha ॥ 2.57 ॥

jāty​​andhāya cha durmukhāya cha jarājīrṇākhilāṅgāya cha
grāmīṇāya cha duṣkulāya cha galatkuṣṭhābhibhūtāya cha ।
yachChantīṣu manōharaṃ nijavapulakṣmīlavaśraddhayā
paṇyastrīṣu vivēkakalpalatikāśastrīṣu rajyēta kaḥ ॥ 2.58 ॥

vēśyāsau madanajvālā
rūpēndhanavivardhitā ।
kāmibhiryatra hūyantē
yauvanāni dhanāni cha ॥ 2.59 ॥

kaśchumbati kulapuruṣō vēśyādharapallavaṃ manōjñaṃ api ।
chārabhaṭachōrachēṭakanaṭaviṭaniṣṭhīvanaśarāvam ॥ 2.60 ॥

dhanyāsta ēva dhavalāyatalōchanānāṃ
tāruṇyadarpaghanapīnapayōdharāṇām ।
kṣāmōdarōpari lasattrivalīlatānāṃ
dṛṣṭvākṛtiṃ vikṛtiṃ ēti manō na yēṣām ॥ 2.61 ॥

bālē līlāmukulitaṃ amī mantharā dṛṣṭipātāḥ
kiṃ kṣipyantē viramavirama vyartha ēṣa śramastē ।
sampratyanyē vayaṃ uparataṃ bālyaṃ āsthā vanāntē
kṣīṇō mōhastṛṇaṃ iva jagajjālaṃ ālōkayāmaḥ ॥ 2.62 ॥

iyaṃ bālā māṃ pratyanavarataṃ indīvaradala
prabhāchōraṃ chakṣuḥ kṣipati kiṃ abhiprētaṃ anayā ।
gatō mōhō’smākaṃ smaraśabarabāṇavyatikarajvara
jvālā śāntā tadapi na varākī viramati ॥ 2.63 ॥

kiṃ kandarpa karaṃ kadarthayasi rē kōdaṇḍaṭaṅkāritaṃ
rē rē kōkila kōmalaṃ kalaravaṃ kiṃ vā vṛthā jalpasi ।
mugdhē snigdhavidagdhachārumadhurairlōlaiḥ kaṭākṣairalaṃ
chētaśchumbitachandrachūḍacharaṇadhyānāmṛtaṃ vartatē ॥ 2.64 ॥

virahē’pi saṅgamaḥ khalu
parasparaṃ saṅgataṃ manō yēṣām ।
hṛdayaṃ api vighaṭṭitaṃ chēt
saṅgī virahaṃ viśēṣayati ॥ 2.65 ॥

kiṃ gatēna yadi sā na jīvati
prāṇiti priyatamā tathāpi kim ।
ityudīkṣya navamēghamālikāṃ
na prayāti pathikaḥ svamandiram ॥ 2.66 ॥

viramata budhā yōṣitsaṅgātsukhātkṣaṇabhaṅgurāt
kuruta karuṇāmaitrīprajñāvadhūjanasaṅgamam ।
na khalu narakē hārākrāntaṃ ghanastanamaṇḍalaṃ
śaraṇaṃ athavā śrōṇībimbaṃ raṇanmaṇimēkhalam ॥ 2.67 ॥

yadā yōgābhyāsavyasanakṛśayōrātmamanasōravichChinnā
maitrī sphurati kṛtinastasya kiṃ u taiḥ ।
priyāṇāṃ ālāpairadharamadhubhirvaktravidhubhiḥ
saniśvāsāmōdaiḥ sakuchakalaśāślēṣasurataiḥ ॥ 2.68 ॥

yadāsīdajñānaṃ smaratimirasañchārajanitaṃ
tadā dṛṣṭanārīmayaṃ idaṃ aśēṣaṃ jagaditi ।
idānīṃ asmākaṃ paṭutaravivēkāñjanajuṣāṃ
samībhūtā dṛṣṭistribhuvanaṃ api brahma manutē ॥ 2.69 ॥

tāvadēva kṛtināṃ api sphuratyēṣa
nirmalavivēkadīpakaḥ ।
yāvadēva na kuraṅgachakṣuṣāṃ
tāḍyatē chaṭulalōchanāñchalaiḥ ॥ 2.70 ॥

vachasi bhavati saṅgatyāgaṃ uddiśya vārtā
śrutimukharamukhānāṃ kēvalaṃ paṇḍitānām ।
jaghanaṃ aruṇaratnagranthikāñchīkalāpaṃ
kuvalayanayanānāṃ kō vihātuṃ samarthaḥ ॥ 2.71 ॥

svaparapratārakō’sau
nindati yō’līkapaṇḍitō yuvatīḥ ।
yasmāttapasō’pi phalaṃ
svargaḥ svargē’pi chāpsarasaḥ ॥ 2.72 ॥

mattēbhakumbhadalanē bhuvi santi dhīrāḥ
kēchitprachaṇḍamṛgarājavadhē’pi dakṣāḥ ।
kintu bravīmi balināṃ purataḥ prasahya
kandarpadarpadalanē viralā manuṣyāḥ ॥ 2.73 ॥

sanmārgē tāvadāstē prabhavati cha narastāvadēvēndriyāṇāṃ
lajjāṃ tāvadvidhattē vinayaṃ api samālambatē tāvadēva ।
bhrūchāpākṛṣṭamuktāḥ śravaṇapathagatā nīlapakṣmāṇa ētē
yāvallīlāvatīnāṃ hṛdi na dhṛtimuṣō dṛṣṭibāṇāḥ patanti ॥ 2.74 ॥

unmattaprēmasaṃrambhād
ārabhantē yad​​aṅganāḥ ।
tatra pratyūhaṃ ādhātuṃ
brahmāpi khalu kātaraḥ ॥ 2.75 ॥

tāvanmahattvaṃ pāṇḍityaṃ
kulīnatvaṃ vivēkitā ।
yāvajjvalati nāṅgēṣu
hataḥ pañchēṣupāvakaḥ ॥ 2.76 ॥

śāstrajñō’pi prathitavinayō’pyātmabōdhō’pi bāḍhaṃ
saṃsārē’sminbhavati viralō bhājanaṃ sadgatīnām ।
yēnaitasminnirayanagaradvāraṃ udghāṭayantī
vāmākṣīṇāṃ bhavati kuṭilā bhrūlatā kuñchikēva ॥ 2.77 ॥

kṛśaḥ kāṇaḥ khañjaḥ śravaṇarahitaḥ puchChavikalō
vraṇī pūyaklinnaḥ kṛmikulaśatairāvṛtatanuḥ ।
kṣudhā kṣāmō jīrṇaḥ piṭharakakapālārpitagalaḥ
śunīṃ anvēti śvā hataṃ api cha hantyēva madanaḥ ॥ 2.78 ॥

strīmudrāṃ kusumāyudhasya jayinīṃ sarvārthasampatkarīṃ
yē mūḍhāḥ pravihāya yānti kudhiyō mithyāphalānvēṣiṇaḥ ।
tē tēnaiva nihatya nirdayataraṃ nagnīkṛtā muṇḍitāḥ
kēchitpañchaśikhīkṛtāścha jaṭilāḥ kāpālikāśchāparē ॥ 2.79 ॥

viśvāmitraparāśaraprabhṛtayō vātāmbuparṇāśanāstē’pi
strīmukhapaṅkajaṃ sulalitaṃ dṛṣṭvaiva mōhaṃ gatāḥ ।
śālyannaṃ saghṛtaṃ payōdadhiyutaṃ yē bhuñjatē mānavāstēṣām
indriyanigrahō yadi bhavēdvindhyaḥ plavētsāgarē ॥ 2.80 ॥

parimalabhṛtō vātāḥ śākhā navāṅkurakōṭayō
madhuravirutōtkaṇṭhā vāchaḥ priyāḥ pikapakṣiṇām ।
viralasuratasvēdōdgārā vadhūvadanēndavaḥ
prasarati madhau rātryāṃ jātō na kasya guṇōdayaḥ ॥ 2.81 ॥

madhurayaṃ madhurairapi kōkilā
kalaravairmalayasya cha vāyubhiḥ ।
virahiṇaḥ prahiṇasti śarīriṇō
vipadi hanta sudhāpi viṣāyatē ॥ 2.82 ॥

āvāsaḥ kilakiñchitasya dayitāpārśvē vilāsālasāḥ [dayitāḥ pārśvē]
karṇē kōkilakāminīkalaravaḥ smērō latāmaṇḍapaḥ ।
gōṣṭhī satkavibhiḥ samaṃ katipayairmugdhāḥ sudhāṃśōḥ karāḥ
kēṣāñchitsukhayanti chātra hṛdayaṃ chaitrē vichitrāḥ kṣapāḥ ॥ 2.83 ॥

pāntha strīvirahānalāhutikalāṃ ātanvatī mañjarīmākandēṣu
pikāṅganābhiradhunā sōtkaṇṭhaṃ ālōkyatē ।
apyētē navapāṭalāparimalaprāgbhārapāṭachcharā
vāntiklāntivitānatānavakṛtaḥ śrīkhaṇḍaśailānilāḥ ॥ 2.84 ॥

prathitaḥ praṇayavatīnāṃ
tāvatpadaṃ ātanōtu hṛdi mānaḥ ।
bhavati na yāvachchandanataru
surabhirmalayapavamānaḥ ॥ 2.85 ॥

sahakārakusumakēsaranikara
bharāmōdamūrchChitadig​​antē ।
madhuramadhuravidhuramadhupē
madhau bhavētkasya nōtkaṇṭhā ॥ 2.86 ॥

achChāchChachandanarasārdratarā mṛgākṣyō
dhārāgṛhāṇi kusumāni cha kaumudī cha ।
mandō marutsumanasaḥ śuchi harmyapṛṣṭhaṃ
grīṣmē madaṃ cha madanaṃ cha vivardhayanti ॥ 2.87 ॥

srajō hṛdyāmōdā vyajanapavanaśchandrakiraṇāḥ
parāgaḥ kāsārō malayajarajaḥ śīdhu viśadam ।
śuchiḥ saudhōtsaṅgaḥ pratanu vasanaṃ paṅkajadṛśō
nidāghaṛtāvētadvilasati labhantē sukṛtinaḥ ॥ 2.88 ॥

sudhāśubhraṃ dhāma sphurad​​amalaraśmiḥ śaśadharaḥ
priyāvaktrāmbhōjaṃ malayajarajaśchātisurabhiḥ ।
srajō hṛdyāmōdāstadidaṃ akhilaṃ rāgiṇi janē
karōtyantaḥ kṣōbhaṃ na tu viṣayasaṃsargavimukhē ॥ 2.89 ॥

taruṇīvēṣōddīpitakāmā
vikasajjātīpuṣpasugandhiḥ ।
unnatapīnapayōdharabhārā
prāvṛṭtanutē kasya na harṣam ॥ 2.90 ॥

viyad​​upachitamēghaṃ bhūmayaḥ kandalinyō
navakuṭajakadambāmōdinō gandhavāhāḥ ।
śikhikulakalakēkārāvaramyā vanāntāḥ
sukhinaṃ asukhinaṃ vā sarvaṃ utkaṇṭhayanti ॥ 2.91 ॥

upari ghanaṃ ghanapaṭalaṃ
tiryaggirayō’pi nartitamayūrāḥ ।
kṣitirapi kandaladhavalā
dṛṣṭiṃ pathikaḥ kva pātayati ॥ 2.92 ॥

itō vidyudvallīvilasitaṃ itaḥ kētakitarōḥ
sphurangandhaḥ prōdyajjaladaninadasphūrjitaṃ itaḥ ।
itaḥ kēkikrīḍākalakalaravaḥ pakṣmaladṛśāṃ
kathaṃ yāsyantyētē virahadivasāḥ sambhṛtarasāḥ ॥ 2.93 ॥

asūchīsañchārē tamasi nabhasi prauḍhajaladadhvaniprayē
tasmin patati dṛśadāṃ nīranichayē ।
idaṃ saudāminyāḥ kanakakamanīyaṃ vilasitaṃ
mudaṃ cha glāniṃ cha prathayati pathiṣvēva sudṛśām ॥ 2.94 ॥

āsārēṇa na harmyataḥ priyatamairyātuṃ bahiḥ śakyatē
śītōtkampanimittaṃ āyatadṛśā gāḍhaṃ samāliṅgyatē ।
jātāḥ śīkaraśītalāścha marutōratyantakhēdachChidō
dhanyānāṃ bata durdinaṃ sudinatāṃ yāti priyāsaṅgamē ॥ 2.95 ॥

ardhaṃ suptvā niśāyāḥ sarabhasasuratāyāsasannaślathāṅgaprōdbhūtāsahya
tṛṣṇō madhumadaniratō harmyapṛṣṭhē viviktē ।
sambhōgaklāntakāntāśithilabhujalatāvarjitaṃ karkarītō
jyōtsnābhinnāchChadhāraṃ pibati na salilaṃ śāradaṃ mandapuṇyaḥ ॥ 2.96 ॥

hēmantē dadhidugdhasarpiraśanā māñjiṣṭhavāsōbhṛtaḥ
kāśmīradravasāndradigdhavapuṣaśChinnā vichitrai rataiḥ । [vapuṣaḥ khinnā]
vṛttōrustanakāminījanakṛtāślēṣā gṛhābhyantarē
tāmbūlīdalapūgapūritamukhā dhanyāḥ sukhaṃ śēratē ॥ 2.97 ॥

prōdyatprauḍhapriyaṅgudyutibhṛti vikasatkundamādyaddvirēphē
kālē prālēyavātaprachalavilasitōdāramandāradhāmni ।
yēṣāṃ nō kaṇṭhalagnā kṣaṇaṃ api tuhinakṣōdadakṣā mṛgākṣī
tēṣāṃ āyāmayāmā yamasadanasamā yāminī yāti yūnām ॥ 2.98 ॥

chumbantō gaṇḍabhittīralakavati mukhē sītkṛtānyādadhānā
vakṣaḥsūtkañchukēṣu stanabharapulakōdbhēdaṃ āpādayantaḥ ।
ūrūnākampayantaḥ pṛthujaghanataṭātsraṃsayantō’ṃśukāni
vyaktaṃ kāntājanānāṃ viṭacharitabhṛtaḥ śaiśirā vānti vātāḥ ॥ 2.99 ॥

kēśānākulayandṛśō mukulayanvāsō balādākṣipannātanvan
pulakōdgamaṃ prakaṭayannāvēgakampaṃ śanaiḥ ।
vāraṃ vāraṃ udārasītkṛtakṛtō dantachChadānpīḍayan
prāyaḥ śaiśira ēṣa samprati marutkāntāsu kāntāyatē ॥ 2.100 ॥

yadyasya nāsti ruchiraṃ tasmiṃstasya spṛhā manōjñē’pi ।
ramaṇīyē’pi sudhāṃśau na manaḥkāmaḥ sarōjinyāḥ ॥ 2.101 ॥

vairāgyē sañcharatyēkō nītau bhramati chāparaḥ ।
śṛṅgārē ramatē kaśchidbhuvi bhēdāḥ parasparam ॥ 2.102 ॥

FAQs

What is Bhartruhari Sataka Trisati - Srungaara Satakam?

Bhartruhari Sataka Trisati - Srungaara Satakam is a Bhagavad Gita available on Bhakti Granth in the selected language or script.

Which language or script is this version in?

This edition is published in English. Use the language selector to view another available edition.

Can I read Bhartruhari Sataka Trisati - Srungaara Satakam online?

Yes. The imported text is available directly on this page for online reading and recitation.

Can I download Bhartruhari Sataka Trisati - Srungaara Satakam as a PDF?

If a verified PDF resource was found on the source page, a PDF download button is automatically connected to this page.

How can I share this page?

Use Copy Link, WhatsApp or Facebook in the sticky sharing bar provided by the Bhakti Granth theme.

Are there related devotional texts on Bhakti Granth?

Yes. The Bhakti Granth theme automatically connects texts through language and topic relationships to strengthen navigation and topical coverage.

WhatsApp Facebook