Bhagavadgita Parayana – Chapter 11
ōṃ śrī paramātmanē namaḥ
atha ēkādaśō’dhyāyaḥ
viśvarūpasandarśanayōgaḥ
arjuna uvācha
madanugrahāya paramaṃ guhyamadhyātmasañjñitam ।
yattvayōktaṃ vachastēna mōhō’yaṃ vigatō mama ॥1॥
bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśō mayā ।
tvattaḥ kamalapatrākṣa māhātmyamapi chāvyayam ॥2॥
ēvamētadyathā”ttha tvam ātmānaṃ paramēśvara ।
draṣṭumichChāmi tē rūpam aiśvaraṃ puruṣōttama ॥3॥
manyasē yadi tachChakyaṃ mayā draṣṭumiti prabhō ।
yōgēśvara tatō mē tvaṃ darśayātmānamavyayam ॥4॥
śrī bhagavānuvācha
paśya mē pārtha rūpāṇi śataśō’tha sahasraśaḥ ।
nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni cha ॥5॥
paśyādityānvasūnrudrān aśvinau marutastathā ।
bahūnyadṛṣṭapūrvāṇi paśyāścharyāṇi bhārata ॥6॥
ihaikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ paśyādya sacharācharam ।
mama dēhē guḍākēśa yachchānyat draṣṭumichChasi ॥7॥
na tu māṃ śakyasē draṣṭum anēnaiva svachakṣuṣā ।
divyaṃ dadāmi tē chakṣuḥ paśya mē yōgamaiśvaram ॥8॥
sañjaya uvācha
ēvamuktvā tatō rājan mahāyōgēśvarō hariḥ ।
darśayāmāsa pārthāya paramaṃ rūpamaiśvaram ॥9॥
anēkavaktranayanam anēkādbhutadarśanam ।
anēkadivyābharaṇaṃ divyānēkōdyatāyudham ॥10॥
divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulēpanam ।
sarvāścharyamayaṃ dēvam anantaṃ viśvatōmukham ॥11॥
divi sūryasahasrasya bhavēdyugapadutthitā ।
yadi bhāḥ sadṛśī sā syāt bhāsastasya mahātmanaḥ ॥12॥
tatraikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ pravibhaktamanēkadhā ।
apaśyaddēvadēvasya śarīrē pāṇḍavastadā ॥13॥
tataḥ sa vismayāviṣṭaḥ hṛṣṭarōmā dhanañjayaḥ ।
praṇamya śirasā dēvaṃ kṛtāñjalirabhāṣata ॥14॥
arjuna uvācha
paśyāmi dēvāṃstava dēva dēhē sarvāṃstathā bhūtaviśēṣasaṅghān ।
brahmāṇamīśaṃ kamalāsanastham ṛṣīṃścha sarvānuragāṃścha divyān ॥15॥
anēkabāhūdaravaktranētraṃ paśyāmi tvā sarvatō’nantarūpam ।
nāntaṃ na madhyaṃ na punastavādiṃ paśyāmi viśvēśvara viśvarūpa ॥16॥
kirīṭinaṃ gadinaṃ chakriṇaṃ cha tējōrāśiṃ sarvatō dīptimantam ।
paśyāmi tvāṃ durnirīkṣyaṃ samantāt dīptānalārkadyutimapramēyam ॥17॥
tvamakṣaraṃ paramaṃ vēditavyaṃ tvamasya viśvasya paraṃ nidhānam ।
tvamavyayaḥ śāśvatadharmagōptā sanātanastvaṃ puruṣō matō mē ॥18॥
anādimadhyāntamanantavīryam anantabāhuṃ śaśisūryanētram ।
paśyāmi tvāṃ dīptahutāśavaktraṃ svatējasā viśvamidaṃ tapantam ॥19॥
dyāvāpṛthivyōridamantaraṃ hi vyāptaṃ tvayaikēna diśaścha sarvāḥ ।
dṛṣṭvādbhutaṃ rūpamugraṃ tavēdaṃ lōkatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman ॥20॥ [rūpamidaṃ tavōgraṃ]
amī hi tvā surasaṅghā viśanti kēchidbhītāḥ prāñjalayō gṛṇanti ।
svastītyuktvā maharṣisiddhasaṅghāḥ stuvanti tvāṃ stutibhiḥ puṣkalābhiḥ ॥21॥
rudrādityā vasavō yē cha sādhyāḥ viśvē’śvinau marutaśchōṣmapāścha ।
gandharvayakṣāsurasiddhasaṅghāḥ vīkṣantē tvāṃ vismitāśchaiva sarvē ॥22॥
rūpaṃ mahattē bahuvaktra nētraṃ mahābāhō bahubāhūrupādam ।
bahūdaraṃ bahudaṃṣṭrākarālaṃ dṛṣṭvā lōkāḥ pravyathitāstathā’ham ॥23॥
nabhaḥ spṛśaṃ dīptamanēkavarṇaṃ vyāttānanaṃ dīptaviśālanētram ।
dṛṣṭvā hi tvāṃ pravyathitāntarātmā dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ cha viṣṇō ॥24॥
daṃṣṭrākarālāni cha tē mukhāni dṛṣṭvaiva kālānalasannibhāni ।
diśō na jānē na labhē cha śarma prasīda dēvēśa jagannivāsa ॥25॥
amī cha tvāṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ sarvē sahaivāvanipālasaṅghaiḥ ।
bhīṣmō drōṇaḥ sūtaputrastathā’sau sahāsmadīyairapi yōdhamukhyaiḥ ॥26॥
vaktrāṇi tē tvaramāṇā viśanti daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni ।
kēchidvilagnā daśanāntarēṣu sandṛśyantē chūrṇitairuttamāṅgaiḥ ॥27॥
yathā nadīnāṃ bahavō’mbuvēgāḥ samudramēvābhimukhā dravanti ।
tathā tavāmī naralōkavīrāḥ viśanti vaktrāṇyabhivijvalanti ॥28॥
yathā pradīptaṃ jvalanaṃ pataṅgāḥ viśanti nāśāya samṛddhavēgāḥ ।
tathaiva nāśāya viśanti lōkāḥ tavāpi vaktrāṇi samṛddhavēgāḥ ॥29॥
lēlihyasē grasamānaḥ samantāt lōkānsamagrānvadanairjvaladbhiḥ ।
tējōbhirāpūrya jagatsamagraṃ bhāsastavōgrāḥ pratapanti viṣṇō ॥30॥
ākhyāhi mē kō bhavānugrarūpaḥ namō’stu tē dēvavara prasīda ।
vijñātumichChāmi bhavantamādyaṃ na hi prajānāmi tava pravṛttim ॥31॥
śrī bhagavānuvācha
kālō’smi lōkakṣayakṛtpravṛddhaḥ lōkānsamāhartumiha pravṛttaḥ ।
ṛtē’pi tvā na bhaviṣyanti sarvē yē’vasthitāḥ pratyanīkēṣu yōdhāḥ ॥32॥
tasmāttvamuttiṣṭha yaśō labhasva jitvā śatrūnbhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham ।
mayaivaitē nihatāḥ pūrvamēva nimittamātraṃ bhava savyasāchin ॥33॥
drōṇaṃ cha bhīṣmaṃ cha jayadrathaṃ cha karṇaṃ tathānyānapi yōdhavīrān ।
mayā hatāṃstvaṃ jahi mā vyathiṣṭhāḥ yudhyasva jētāsi raṇē sapatnān ॥34॥
sañjaya uvācha
ētachChrutvā vachanaṃ kēśavasya kṛtāñjalirvēpamānaḥ kirīṭī ।
namaskṛtvā bhūya ēvāha kṛṣṇaṃ sagadgadaṃ bhītabhītaḥ praṇamya ॥35॥
arjuna uvācha
sthānē hṛṣīkēśa tava prakīrtyā jagatprahṛṣyatyanurajyatē cha ।
rakṣāṃsi bhītāni diśō dravanti sarvē namasyanti cha siddhasaṅghāḥ ॥36॥
kasmāchcha tē na namēranmahātman garīyasē brahmaṇō’pyādikartrē ।
ananta dēvēśa jagannivāsa tvamakṣaraṃ sadasattatparaṃ yat ॥37॥
tvamādidēvaḥ puruṣaḥ purāṇaḥ tvamasya viśvasya paraṃ nidhānam ।
vēttā’si vēdyaṃ cha paraṃ cha dhāma tvayā tataṃ viśvamanantarūpa ॥38॥
vāyuryamō’gnirvaruṇaḥ śaśāṅkaḥ prajāpatistvaṃ prapitāmahaścha ।
namō namastē’stu sahasrakṛtvaḥ punaścha bhūyō’pi namō namastē ॥39॥
namaḥ purastādatha pṛṣṭhatastē namō’stu tē sarvata ēva sarva ।
anantavīryāmitavikramastvaṃ sarvaṃ samāpnōṣi tatō’si sarvaḥ ॥40॥
sakhēti matvā prasabhaṃ yaduktaṃ hē kṛṣṇa hē yādava hē sakhēti ।
ajānatā mahimānaṃ tavēdaṃ mayā pramādātpraṇayēna vā’pi ॥41॥
yachchāpahāsārthamasatkṛtō’si vihāraśayyāsanabhōjanēṣu ।
ēkō’thavāpyachyuta tatsamakṣaṃ tatkṣāmayē tvāmahamapramēyam ॥42॥
pitāsi lōkasya charācharasya tvamasya pūjyaścha gururgarīyān ।
na tvatsamō’styabhyadhikaḥ kutō’nyaḥ lōkatrayē’pyapratimaprabhāva ॥43॥
tasmātpraṇamya praṇidhāya kāyaṃ prasādayē tvāmahamīśamīḍyam ।
pitēva putrasya sakhēva sakhyuḥ priyaḥ priyāyārhasi dēva sōḍhum ॥44॥
adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣitō’smi dṛṣṭvā bhayēna cha pravyathitaṃ manō mē ।
tadēva mē darśaya dēvarūpaṃ prasīda dēvēśa jagannivāsa ॥45॥
kirīṭinaṃ gadinaṃ chakrahastam ichChāmi tvāṃ draṣṭumahaṃ tathaiva ।
tēnaiva rūpēṇa chaturbhujēna sahasrabāhō bhava viśvamūrtē ॥46॥
śrī bhagavānuvācha –
mayā prasannēna tavārjunēdaṃ rūpaṃ paraṃ darśitamātmayōgāt ।
tējōmayaṃ viśvamanantamādyaṃ yanmē tvadanyēna na dṛṣṭapūrvam ॥47॥
na vēdayajñādhyayanairna dānaiḥ na cha kriyābhirna tapōbhirugraiḥ ।
ēvaṃrūpaḥ śakya ahaṃ nṛlōkē draṣṭuṃ tvadanyēna kurupravīra ॥48॥
mā tē vyathā mā cha vimūḍhabhāvaḥ dṛṣṭvā rūpaṃ ghōramīdṛṅmamēdam ।
vyapētabhīḥ prītamanāḥ punastvaṃ tadēva mē rūpamidaṃ prapaśya ॥49॥
sañjaya uvācha
ityarjunaṃ vāsudēvastathōktvā svakaṃ rūpaṃ darśayāmāsa bhūyaḥ ।
āśvāsayāmāsa cha bhītamēnaṃ bhūtvā punaḥ saumyavapurmahātmā ॥50॥
arjuna uvācha
dṛṣṭvēdaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana ।
idānīmasmi saṃvṛttaḥ sachētāḥ prakṛtiṃ gataḥ ॥51॥
śrī bhagavānuvācha
sudurdarśamidaṃ rūpaṃ dṛṣṭavānasi yanmama ।
dēvā apyasya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇaḥ ॥52॥
nāhaṃ vēdairna tapasā na dānēna na chējyayā ।
śakya ēvaṃvidhō draṣṭuṃ dṛṣṭavānasi māṃ yathā ॥53॥
bhaktyā tvananyayā śakyaḥ ahamēvaṃvidhō’rjuna ।
jñātuṃ draṣṭuṃ cha tattvēna pravēṣṭuṃ cha parantapa ॥54॥
matkarmakṛnmatparamaḥ madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ ।
nirvairaḥ sarvabhūtēṣu yaḥ sa māmēti pāṇḍava ॥55॥
॥ ōṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsu upaniṣatsu brahmavidyāyāṃ
yōgaśāstrē śrīkṛṣṇārjunasaṃvādē viśvarūpasandarśanayōgō nāma ēkādaśō’dhyāyaḥ ॥
FAQs
What is Bhagavadgita Parayana - Chapter 11?
Bhagavadgita Parayana - Chapter 11 is a Bhagavad Gita available on Bhakti Granth in the selected language or script.
Which language or script is this version in?
This edition is published in English. Use the language selector to view another available edition.
Can I read Bhagavadgita Parayana - Chapter 11 online?
Yes. The imported text is available directly on this page for online reading and recitation.
Can I download Bhagavadgita Parayana - Chapter 11 as a PDF?
If a verified PDF resource was found on the source page, a PDF download button is automatically connected to this page.
How can I share this page?
Use Copy Link, WhatsApp or Facebook in the sticky sharing bar provided by the Bhakti Granth theme.
Are there related devotional texts on Bhakti Granth?
Yes. The Bhakti Granth theme automatically connects texts through language and topic relationships to strengthen navigation and topical coverage.