Vidura Neethi – Udyoga Parvam Chapter 33
॥ atha śrīmahābhāratē udyōgaparvaṇi prajāgaraparvaṇi viduranītivākyē trayastriṃśō’dhyāyaḥ ॥
vaiśampāyana uvācha ।
dvāḥsthaṃ prāha mahāprājñō dhṛtarāṣṭrō mahīpatiḥ ।
viduraṃ draṣṭumichChāmi tamihānaya māchiram ॥ 1॥
prahitō dhṛtarāṣṭrēṇa dūtaḥ kṣattāramabravīt ।
īśvarastvāṃ mahārājō mahāprājña didṛkṣati ॥ 2॥
ēvamuktastu viduraḥ prāpya rājanivēśanam ।
abravīddhṛtarāṣṭrāya dvāḥstha māṃ prativēdaya ॥ 3॥
dvāḥstha uvācha ।
vidurō’yamanuprāptō rājēndra tava śāsanāt ।
draṣṭumichChati tē pādau kiṃ karōtu praśādhi mām ॥ 4॥
dhṛtarāṣṭra uvācha ।
pravēśaya mahāprājñaṃ viduraṃ dīrghadarśinam ।
ahaṃ hi vidurasyāsya nākālyō jātu darśanē ॥ 5॥
dvāḥstha uvācha ।
praviśāntaḥ puraṃ kṣattarmahārājasya dhīmataḥ ।
na hi tē darśanē’kālyō jātu rājā bravīti mām ॥ 6॥
vaiśampāyana uvācha ।
tataḥ praviśya vidurō dhṛtarāṣṭra nivēśanam ।
abravītprāñjalirvākyaṃ chintayānaṃ narādhipam ॥ 7॥
vidurō’haṃ mahāprājña samprāptastava śāsanāt ।
yadi kiṃ chana kartavyamayamasmi praśādhi mām ॥ 8॥
dhṛtaraṣtra uvācha ।
sañjayō vidura prāptō garhayitvā cha māṃ gataḥ ।
ajātaśatrōḥ śvō vākyaṃ sabhāmadhyē sa vakṣyati ॥ 9॥
tasyādya kuruvīrasya na vijñātaṃ vachō mayā ।
tanmē dahati gātrāṇi tadakārṣītprajāgaram ॥ 10॥
jāgratō dahyamānasya śrēyō yadiha paśyasi ।
tadbrūhi tvaṃ hi nastāta dharmārthakuśalō hyasi ॥ 11॥
yataḥ prāptaḥ sañjayaḥ pāṇḍavēbhyō
na mē yathāvanmanasaḥ praśāntiḥ ।
savēndriyāṇyaprakṛtiṃ gatāni
kiṃ vakṣyatītyēva hi mē’dya chintā ॥ 12॥
tanmē brūhi vidura tvaṃ yathāvan
manīṣitaṃ sarvamajātaśatrōḥ ।
yathā cha nastāta hitaṃ bhavēchcha
prajāścha sarvāḥ sukhitā bhavēyuḥ ॥- ॥
vidura uvācha ।
abhiyuktaṃ balavatā durbalaṃ hīnasādhanam ।
hṛtasvaṃ kāminaṃ chōramāviśanti prajāgarāḥ ॥ 13॥
kachchidētairmahādōṣairna spṛṣṭō’si narādhipa ।
kachchinna paravittēṣu gṛdhyanviparitapyasē ॥ 14॥
dhṛtarāṣṭra uvācha ।
śrōtumichChāmi tē dharmyaṃ paraṃ naiḥśrēyasaṃ vachaḥ ।
asminrājarṣivaṃśē hi tvamēkaḥ prājñasammataḥ ॥ 15॥
vidura uvācha ।
rajā lakṣaṇasampannastrailōkyasyādhipō bhavēt ।
prēṣyastē prēṣitaśchaiva dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiraḥ ॥- ॥
viparītataraścha tvaṃ bhāgadhēyē na sammataḥ ।
archiṣāṃ prakṣayāchchaiva dharmātmā dharmakōvidaḥ ॥- ॥
ānṛśaṃsyādanukrōśāddharmātsatyātparākramāt ।
gurutvāttvayi samprēkṣya bahūnklēṣāṃstitikṣatē ॥- ॥
duryōdhanē saubalē cha karṇē duḥśāsanē tathā ।
ētēṣvaiśvaryamādhāya kathaṃ tvaṃ bhūtimichChasi ॥- ॥
ēkasmātvṛkṣādyajñapatrāṇi rājan
srukcha drauṇī pēṭhanīpīḍanē cha ।
ētasmādrājanbruvatō mē nibōdha
ēkasmādvai jāyatē’sachcha sachcha ॥- ॥
ātmajñānaṃ samārambhastitikṣā dharmanityatā ।
yamarthānnāpakarṣanti sa vai paṇdita uchyatē ॥- ॥
niṣēvatē praśastāni ninditāni na sēvatē ।
anāstikaḥ śraddadhāna ētatpaṇḍita lakṣaṇam ॥ 16॥
krōdhō harṣaścha darpaścha hrīstambhō mānyamānitā ।
yamarthānnāpakarṣanti sa vai paṇḍita uchyatē ॥ 17॥
yasya kṛtyaṃ na jānanti mantraṃ vā mantritaṃ parē ।
kṛtamēvāsya jānanti sa vai paṇḍita uchyatē ॥ 18॥
yasya kṛtyaṃ na vighnanti śītamuṣṇaṃ bhayaṃ ratiḥ ।
samṛddhirasamṛddhirvā sa vai paṇḍita uchyatē ॥ 19॥
yasya saṃsāriṇī prajñā dharmārthāvanuvartatē ।
kāmādarthaṃ vṛṇītē yaḥ sa vai paṇḍita uchyatē ॥ 20॥
yathāśakti chikīrṣanti yathāśakti cha kurvatē ।
na kiṃ chidavamanyantē paṇḍitā bharatarṣabha ॥ 21॥
kṣipraṃ vijānāti chiraṃ śṛṇōti
vijñāya chārthaṃ bhajatē na kāmāt ।
nāsampṛṣṭō vyaupayuṅktē parārthē
tatprajñānaṃ prathamaṃ paṇḍitasya ॥ 22॥
nāprāpyamabhivāñChanti naṣṭaṃ nēchChanti śōchitum ।
āpatsu cha na muhyanti narāḥ paṇḍita buddhayaḥ ॥ 23॥
niśchitya yaḥ prakramatē nāntarvasati karmaṇaḥ ।
avandhya kālō vaśyātmā sa vai paṇḍita uchyatē ॥ 24॥
ārya karmaṇi rājyantē bhūtikarmāṇi kurvatē ।
hitaṃ cha nābhyasūyanti paṇḍitā bharatarṣabha ॥ 25॥
na hṛṣyatyātmasammānē nāvamānēna tapyatē ।
gāṅgō hrada ivākṣōbhyō yaḥ sa paṇḍita uchyatē ॥ 26॥
tattvajñaḥ sarvabhūtānāṃ yōgajñaḥ sarvakarmaṇām ।
upāyajñō manuṣyāṇāṃ naraḥ paṇḍita uchyatē ॥ 27॥
pravṛtta vākchitrakatha ūhavānpratibhānavān ।
āśu granthasya vaktā cha sa vai paṇḍita uchyatē ॥ 28॥
śrutaṃ prajñānugaṃ yasya prajñā chaiva śrutānugā ।
asambhinnārya maryādaḥ paṇḍitākhyāṃ labhēta saḥ ॥ 29॥
arthaṃ mahāntamāsadya vidyāmaiśvaryamēva cha ।
vicharatyasamunnaddhō yasya paṇḍita uchyatē ॥- ॥
aśrutaścha samunnaddhō daridraścha mahāmanāḥ ।
arthāṃśchākarmaṇā prēpsurmūḍha ityuchyatē budhaiḥ ॥ 30॥
svamarthaṃ yaḥ parityajya parārthamanutiṣṭhati ।
mithyā charati mitrārthē yaścha mūḍhaḥ sa uchyatē ॥ 31॥
akāmāṃ kāmayati yaḥ kāmayānāṃ parityajēt ।
balavantaṃ cha yō dvēṣṭi tamāhurmūḍhachētasam ॥- ॥
akāmānkāmayati yaḥ kāmayānānparidviṣan ।
balavantaṃ cha yō dvēṣṭi tamāhurmūḍhachētasam ॥ 32॥
amitraṃ kurutē mitraṃ mitraṃ dvēṣṭi hinasti cha ।
karma chārabhatē duṣṭaṃ tamāhurmūḍhachētasam ॥ 33॥
saṃsārayati kṛtyāni sarvatra vichikitsatē ।
chiraṃ karōti kṣiprārthē sa mūḍhō bharatarṣabha ॥ 34॥
śrāddhaṃ pitṛbhyō na dadāti daivatāni nārchati ।
suhṛnmitraṃ na labhatē tamāhurmūḍhachētasam ॥- ॥
anāhūtaḥ praviśati apṛṣṭō bahu bhāṣatē ।
viśvasatyapramattēṣu mūḍha chētā narādhamaḥ ॥ 35॥
paraṃ kṣipati dōṣēṇa vartamānaḥ svayaṃ tathā ।
yaścha krudhyatyanīśaḥ sansa cha mūḍhatamō naraḥ ॥ 36॥
ātmanō balamājñāya dharmārthaparivarjitam ।
alabhyamichChannaiṣkarmyānmūḍha buddhirihōchyatē ॥ 37॥
aśiṣyaṃ śāsti yō rājanyaścha śūnyamupāsatē ।
kadaryaṃ bhajatē yaścha tamāhurmūḍhachētasam ॥ 38॥
arthaṃ mahāntamāsādya vidyāmaiśvaryamēva vā ।
vicharatyasamunnaddhō yaḥ sa paṇḍita uchyatē ॥ 39॥
ēkaḥ sampannamaśnāti vastē vāsaścha śōbhanam ।
yō’saṃvibhajya bhṛtyēbhyaḥ kō nṛśaṃsatarastataḥ ॥ 40॥
ēkaḥ pāpāni kurutē phalaṃ bhuṅktē mahājanaḥ ।
bhōktārō vipramuchyantē kartā dōṣēṇa lipyatē ॥ 41॥
ēkaṃ hanyānna vāhanyādiṣurmuktō dhanuṣmatā ।
buddhirbuddhimatōtsṛṣṭā hanyādrāṣṭraṃ sarājakam ॥ 42॥
ēkayā dvē viniśchitya trīṃśchaturbhirvaśē kuru ।
pañcha jitvā viditvā ṣaṭsapta hitvā sukhī bhava ॥ 43॥
ēkaṃ viṣarasō hanti śastrēṇaikaścha vadhyatē ।
sarāṣṭraṃ sa prajaṃ hanti rājānaṃ mantravisravaḥ ॥ 44॥
ēkaḥ svādu na bhuñjīta ēkaśchārthānna chintayēt ।
ēkō na gachChēdadhvānaṃ naikaḥ suptēṣu jāgṛyāt ॥ 45॥
ēkamēvādvitīyaṃ tadyadrājannāvabudhyasē ।
satyaṃ svargasya sōpānaṃ pārāvārasya nauriva ॥ 46॥
ēkaḥ kṣamāvatāṃ dōṣō dvitīyō nōpalabhyatē ।
yadēnaṃ kṣamayā yuktamaśaktaṃ manyatē janaḥ ॥ 47॥
sō’sya dōṣō na mantavyaḥ kṣamā hi paramaṃ balam ।
kṣamā guṇō hyaśaktānāṃ śaktānāṃ bhūṣaṇaṃ tathā ॥- ॥
kṣamā vaśīkṛtirlōkē kṣamayā kiṃ na sādhyatē ।
śāntiśaṅkhaḥ karē yasya kiṃ kariṣyati durjanaḥ ॥- ॥
atṛṇē patitō vahniḥ svayamēvōpaśāmyati ।
akṣamāvānparaṃ dōṣairātmānṃ chaiva yōjayēt ॥- ॥
ēkō dharmaḥ paraṃ śrēyaḥ kṣamaikā śāntiruttamā ।
vidyaikā paramā dṛṣṭirahiṃsaikā sukhāvahā ॥ 48॥
dvāvimau grasatē bhūmiḥ sarpō bilaśayāniva ।
rājānaṃ chāvirōddhāraṃ brāhmaṇaṃ chāpravāsinam ॥ 49॥
dvē karmaṇī naraḥ kurvannasmiँllōkē virōchatē ।
abruvanparuṣaṃ kiṃ chidasatō nārthayaṃstathā ॥ 50॥
dvāvimau puruṣavyāghra parapratyaya kāriṇau ।
striyaḥ kāmita kāminyō lōkaḥ pūjita pūjakaḥ ॥ 51॥
dvāvimau kaṇṭakau tīkṣṇau śarīrapariśōṣaṇau ।
yaśchādhanaḥ kāmayatē yaścha kupyatyanīśvaraḥ ॥ 52॥
dvāvēva na virājētē viparītēna karmaṇā ।
gṛhasthaścha nirārambhaḥ kāryavāṃśchaiva bhikṣukaḥ ॥- ॥
dvāvimau puruṣau rājansvargasya pari tiṣṭhataḥ ।
prabhuścha kṣamayā yuktō daridraścha pradānavān ॥ 53॥
nyāyāgatasya dravyasya bōddhavyau dvāvatikramau ।
apātrē pratipattiścha pātrē chāpratipādanam ॥ 54॥
dvāvambhasi nivēṣṭavyau galē baddhvā dṛḍhaṃ śilām ।
dhanavantamadātāraṃ daridraṃ chātapasvinam ॥- ॥
dvāvimau puruṣavyāghra suryamaṇḍalabhēdinau ।
parivrāḍyōgayuktaścha raṇē chābhimukhō hataḥ ॥- ॥
trayō nyāyā manuṣyāṇāṃ śrūyantē bharatarṣabha ।
kanīyānmadhyamaḥ śrēṣṭha iti vēdavidō viduḥ ॥ 55॥
trividhāḥ puruṣā rājannuttamādhamamadhyamāḥ ।
niyōjayēdyathāvattāṃstrividhēṣvēva karmasu ॥ 56॥
traya ēvādhanā rājanbhāryā dāsastathā sutaḥ ।
yattē samadhigachChanti yasya tē tasya taddhanam ॥ 57॥
haraṇaṃ cha parasvānāṃ paradārābhimarśanam ।
suhṛdaścha parityāgastrayō dōṣā kṣayāvahaḥ ॥- ॥
trividhaṃ narakasyēdaṃ dvāraṃ nāśanamātmanaḥ ।
kāmaḥ krōdhastathā lōbhastasmādētattrayaṃ tyajēt ॥- ॥
varapradānaṃ rājyāṃ cha putrajanma cha bhārata ।
śatrōścha mōkṣaṇaṃ kṛchChrāttrīṇi chaikaṃ cha tatsamam ॥- ॥
bhaktaṃ cha bajamānaṃ cha tavāsmīti vādinam ।
trīnētān śaraṇaṃ prāptānviṣamē’pi na santyajēt ॥- ॥
chatvāri rājñā tu mahābalēna
varjyānyāhuḥ paṇḍitastāni vidyāt ।
alpaprajñaiḥ saha mantraṃ na kuryān
na dīrghasūtrairalasaiśchāraṇaiścha ॥ 58॥
chatvāri tē tāta gṛhē vasantu
śriyābhijuṣṭasya gṛhastha dharmē ।
vṛddhō jñātiravasannaḥ kulīnaḥ
sakhā daridrō bhaginī chānapatyā ॥ 59॥
chatvāryāha mahārāja sadyaskāni bṛhaspatiḥ ।
pṛchChatē tridaśēndrāya tānīmāni nibōdha mē ॥ 60॥
dēvatānāṃ cha saṅkalpamanubhāvaṃ cha dhīmatām ।
vinayaṃ kṛtavidyānāṃ vināśaṃ pāpakarmaṇām ॥ 61॥
chatvāri karmāṇyabhayaṅkarāṇi
bhayaṃ prayachChantyayathākṛtāni ।
mānāgnihōtraṃ uta mānamaunaṃ
mānēnādhītamuta mānayajñaḥ ॥- ॥
pañchāgnayō manuṣyēṇa paricharyāḥ prayatnataḥ ।
pitā mātāgnirātmā cha guruścha bharatarṣabha ॥ 62॥
pañchaiva pūjayaँllōkē yaśaḥ prāpnōti kēvalam ।
dēvānpitṝnmanuṣyāṃścha bhikṣūnatithipañchamān ॥ 63॥
pañcha tvānugamiṣyanti yatra yatra gamiṣyasi ।
mitrāṇyamitrā madhyasthā upajīvyōpajīvinaḥ ॥ 64॥
pañchēndriyasya martyasya Chidraṃ chēdēkamindriyam ।
tatō’sya sravati prajñā dṛtēḥ pādādivōdakam ॥ 65॥
ṣaḍdōṣāḥ puruṣēṇēha hātavyā bhūtimichChatā ।
nidrā tandrī bhayaṃ krōdha ālasyaṃ dīrghasūtratā ॥ 66॥
ṣaḍimānpuruṣō jahyādbhinnāṃ nāvamivārṇavē ।
apravaktāramāchāryamanadhīyānamṛtvijam ॥ 67॥
arakṣitāraṃ rājānaṃ bhāryāṃ chāpriya vādinīm ।
grāmakāraṃ cha gōpālaṃ vanakāmaṃ cha nāpitam ॥ 68॥
ṣaḍēva tu guṇāḥ puṃsā na hātavyāḥ kadāchana ।
satyaṃ dānamanālasyamanasūyā kṣamā dhṛtiḥ ॥ 69॥
arthāgamō nityamarōgitā cha
priyā cha bhāryā priyavādinī cha ।
vaśyaścha putrō’rthakarī cha vidyā
ṣaṭ jīvalōkasya sukhāni rājan ॥- ॥
ṣaṇṇāmātmani nityānāmaiśvaryaṃ yō’dhigachChati ।
na sa pāpaiḥ kutō’narthairyujyatē vijitēndriyaḥ ॥ 70॥
ṣaḍimē ṣaṭsu jīvanti saptamō nōpalabhyatē ।
chōrāḥ pramattē jīvanti vyādhitēṣu chikitsakāḥ ॥ 71॥
pramadāḥ kāmayānēṣu yajamānēṣu yājakāḥ ।
rājā vivadamānēṣu nityaṃ mūrkhēṣu paṇḍitāḥ ॥ 72॥
ṣaḍimāni vinaśyanti muhūrtamanavēkṣaṇāt ।
gāvaḥ sēvā kṛṣirbhāryā vidyā vṛṣalasaṅgatiḥ ॥- ॥
ṣaḍētē hyavamanyantē nityaṃ pūrvōpakāriṇam ।
āchāryaṃ śikṣitā śiṣyāḥ kṛtadāraścha mātaram ॥- ॥
nāriṃ vigatakāmastu kṛtārthāścha prayōjakam ।
nāvaṃ nistīrṇakāntārā nāturāścha chikitsakam ॥- ॥
ārōgyamānṛṇyamavipravāsaḥ
sadbhirmanuṣyaiḥ saha samprayōgaḥ ।
svapratyayā vṛttirabhītavāsaḥ
ṣaṭ jīvalōkasya sukhāni rājan ॥- ॥
īrṣurghṛṇī nasantuṣṭaḥ krōdhanō nityaśaṅkitaḥ ।
parabhāgyōpajīvī cha ṣaḍētē nityaduḥkhitāḥ ॥- ॥
sapta dōṣāḥ sadā rājñā hātavyā vyasanōdayāḥ ।
prāyaśō yairvinaśyanti kṛtamūlāścha pārthivāḥ ॥ 73॥
striyō’kṣā mṛgayā pānaṃ vākpāruṣyaṃ cha pañchamam ।
mahachcha daṇḍapāruṣyamarthadūṣaṇamēva cha ॥ 74॥
aṣṭau pūrvanimittāni narasya vinaśiṣyataḥ ।
brāhmaṇānprathamaṃ dvēṣṭi brāhmaṇaiścha virudhyatē ॥ 75॥
brāhmaṇa svāni chādattē brāhmaṇāṃścha jighāṃsati ।
ramatē nindayā chaiṣāṃ praśaṃsāṃ nābhinandati ॥ 76॥
naitānsmarati kṛtyēṣu yāchitaśchābhyasūyati ।
ētāndōṣānnaraḥ prājñō buddhyā buddhvā vivarjayēt ॥ 77॥
aṣṭāvimāni harṣasya nava nītāni bhārata ।
vartamānāni dṛśyantē tānyēva susukhānyapi ॥ 78॥
samāgamaścha sakhibhirmahāṃśchaiva dhanāgamaḥ ।
putrēṇa cha pariṣvaṅgaḥ sannipātaścha maithunē ॥ 79॥
samayē cha priyālāpaḥ svayūthēṣu cha sannatiḥ ।
abhiprētasya lābhaścha pūjā cha janasaṃsadi ॥ 80॥
aṣṭau guṇāḥ puruṣaṃ dīpayanti
prajñā cha kaulyaṃ cha damaḥ śrutaṃ cha ।
parākramaśchābahubhāṣitā cha
dānaṃ yathāśakti kṛtajñatā cha ॥- ॥
navadvāramidaṃ vēśma tristhūṇaṃ pañcha sākṣikam ।
kṣētrajñādhiṣṭhitaṃ vidvānyō vēda sa paraḥ kaviḥ ॥ 81॥
daśa dharmaṃ na jānanti dhṛtarāṣṭra nibōdha tān ।
mattaḥ pramatta unmattaḥ śrāntaḥ kruddhō bubhukṣitaḥ ॥ 82॥
tvaramāṇaścha bhīruścha lubdhaḥ kāmī cha tē daśa ।
tasmādētēṣu bhāvēṣu na prasajjēta paṇḍitaḥ ॥ 83॥
atraivōdāharantīmamitihāsaṃ purātanam ।
putrārthamasurēndrēṇa gītaṃ chaiva sudhanvanā ॥ 84॥
yaḥ kāmamanyū prajahāti rājā
pātrē pratiṣṭhāpayatē dhanaṃ cha ।
viśēṣavichChrutavānkṣiprakārī
taṃ sarvalōkaḥ kurutē pramāṇam ॥ 85॥
jānāti viśvāsayituṃ manuṣyān
vijñāta dōṣēṣu dadhāti daṇḍam ।
jānāti mātrāṃ cha tathā kṣamāṃ cha
taṃ tādṛśaṃ śrīrjuṣatē samagrā ॥ 86॥
sudurbalaṃ nāvajānāti kañchid-
yuktō ripuṃ sēvatē buddhipūrvam ।
na vigrahaṃ rōchayatē balasthaiḥ
kālē cha yō vikramatē sa dhīraḥ ॥ 87॥
prāpyāpadaṃ na vyathatē kadā chid
udyōgamanvichChati chāpramattaḥ ।
duḥkhaṃ cha kālē sahatē jitātmā
dhurandharastasya jitāḥ sapatnāḥ ॥ 88॥
anarthakaṃ vipra vāsaṃ gṛhēbhyaḥ
pāpaiḥ sandhiṃ paradārābhimarśam ।
dambhaṃ stainyaṃ paiśunaṃ madya pānaṃ
na sēvatē yaḥ sa sukhī sadaiva ॥ 89॥
na saṃrambhēṇārabhatē’rthavargam
ākāritaḥ śaṃsati tathyamēva ।
na mātrārthē rōchayatē vivādaṃ
nāpūjitaḥ kupyati chāpyamūḍhaḥ ॥ 90॥
na yō’bhyasūyatyanukampatē cha
na durbalaḥ prātibhāvyaṃ karōti ।
nātyāha kiṃ chitkṣamatē vivādaṃ
sarvatra tādṛglabhatē praśaṃsām ॥ 91॥
yō nōddhataṃ kurutē jātu vēṣaṃ
na pauruṣēṇāpi vikatthatē’nyān ।
na mūrchChitaḥ kaṭukānyāha kiṃ chit
priyaṃ sadā taṃ kurutē janō’pi ॥ 92॥
na vairamuddīpayati praśāntaṃ
na darmamārōhati nāstamēti ।
na durgatō’smīti karōti manyuṃ
tamārya śīlaṃ paramāhuragryam ॥ 93॥
na svē sukhē vai kurutē praharṣaṃ
nānyasya duḥkhē bhavati pratītaḥ ।
dattvā na paśchātkurutē’nutāpaṃ
na katthatē satpuruṣārya śīlaḥ ॥ 94॥
dēśāchārānsamayāñjātidharmān
bubhūṣatē yastu parāvarajñaḥ ।
sa tatra tatrādhigataḥ sadaiva
mahājanasyādhipatyaṃ karōti ॥ 95॥
dambhaṃ mōhaṃ matsaraṃ pāpakṛtyaṃ
rājadviṣṭaṃ paiśunaṃ pūgavairam ।
mattōnmattairdurjanaiśchāpi vādaṃ
yaḥ prajñāvānvarjayētsa pradhānaḥ ॥ 96॥
damaṃ śauchaṃ daivataṃ maṅgalāni
prāyaśchittaṃ vividhāँllōkavādān ।
ētāni yaḥ kurutē naityakāni
tasyōtthānaṃ dēvatā rādhayanti ॥ 97॥
samairvivāhaṃ kurutē na hīnaiḥ
samaiḥ sakhyaṃ vyavahāraṃ kathāścha ।
guṇairviśiṣṭāṃścha purō dadhāti
vipaśchitastasya nayāḥ sunītāḥ ॥ 98॥
mitaṃ bhuṅktē saṃvibhajyāśritēbhyō
mitaṃ svapityamitaṃ karmakṛtvā ।
dadātyamitrēṣvapi yāchitaḥ saṃ-
stamātmavantaṃ prajahātyanarthāḥ ॥ 99॥
chikīrṣitaṃ viprakṛtaṃ cha yasya
nānyē janāḥ karma jānanti kiṃ chit ।
mantrē guptē samyaganuṣṭhitē cha
svalpō nāsya vyathatē kaśchidarthaḥ ॥ 100॥
yaḥ sarvabhūtapraśamē niviṣṭaḥ
satyō mṛdurdānakṛchChuddha bhāvaḥ ।
atīva sañjñāyatē jñātimadhyē
mahāmaṇirjātya iva prasannaḥ ॥ 101॥
ya ātmanāpatrapatē bhṛśaṃ naraḥ
sa sarvalōkasya gururbhavatyuta ।
ananta tējāḥ sumanāḥ samāhitaḥ
svatējasā sūrya ivāvabhāsatē ॥ 102॥
vanē jātāḥ śāpadagdhasya rājñaḥ
pāṇḍōḥ putrāḥ pañcha pañchēndra kalpāḥ ।
tvayaiva bālā vardhitāḥ śikṣitāścha
tavādēśaṃ pālayantyāmbikēya ॥ 103॥
pradāyaiṣāmuchitaṃ tāta rājyaṃ
sukhī putraiḥ sahitō mōdamānaḥ ।
na dēvānāṃ nāpi cha mānuṣāṇāṃ
bhaviṣyasi tvaṃ tarkaṇīyō narēndra ॥ 104॥
॥ iti śrīmahābhāratē udyōgaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākyē trayastriṃśō’dhyāyaḥ ॥ 33 ॥
FAQs
What is Vidura Neethi - Udyoga Parvam Chapter 33?
Vidura Neethi - Udyoga Parvam Chapter 33 is a Devi Stotrams available on Bhakti Granth in the selected language or script.
Which language or script is this version in?
This edition is published in English. Use the language selector to view another available edition.
Can I read Vidura Neethi - Udyoga Parvam Chapter 33 online?
Yes. The imported text is available directly on this page for online reading and recitation.
Can I download Vidura Neethi - Udyoga Parvam Chapter 33 as a PDF?
If a verified PDF resource was found on the source page, a PDF download button is automatically connected to this page.
How can I share this page?
Use Copy Link, WhatsApp or Facebook in the sticky sharing bar provided by the Bhakti Granth theme.
Are there related devotional texts on Bhakti Granth?
Yes. The Bhakti Granth theme automatically connects texts through language and topic relationships to strengthen navigation and topical coverage.