Bhartruhari Sataka Trisati – Neeti Satakam


dikkālādyanavachChinnānantachinmātramūrtayē ।
svānubhūtyēkamānāya namaḥ śāntāya tējasē ॥ 1.1 ॥

bōddhārō matsaragrastāḥ prabhavaḥ smayadūṣitāḥ ।
abōdhōpahatāḥ chānyē jīrṇamaṅgē subhāṣitam ॥ 1.2 ॥

ajñaḥ sukhaṃ ārādhyaḥ
sukhataraṃ ārādhyatē viśēṣajñaḥ ।
jñānalavadurvidagdhaṃ
brahmāpi taṃ naraṃ na rañjayati ॥ 1.3 ॥

prasahya maṇiṃ uddharēnmakaravaktradaṃṣṭrāntarāt
samudraṃ api santarētprachaladūrmimālākulam ।
bhujaṅgaṃ api kōpitaṃ śirasi puṣpavaddhārayēt
na tu pratiniviṣṭamūrkhajanachittaṃ ārādhayēt ॥ 1.4 ॥

labhēta sikatāsu tailaṃ api yatnataḥ pīḍayan
pibēchcha mṛgatṛṣṇikāsu salilaṃ pipāsārditaḥ ।
kvachidapi paryaṭanśaśaviṣāṇaṃ āsādayēt
na tu pratiniviṣṭamūrkhachittaṃ ārādhayēt ॥ 1.5 ॥

vyālaṃ bālamṛṇālatantubhirasau rōddhuṃ samujjṛmbhatē
Chēttuṃ vajramaṇiṃ śirīṣakusumaprāntēna sannahyati ।
mādhuryaṃ madhubindunā rachayituṃ kṣārāmbudhērīhatē
nētuṃ vāñChati yaḥ khalānpathi satāṃ sūktaiḥ sudhāsyandibhiḥ ॥ 1.6 ॥

svāyattaṃ ēkāntaguṇaṃ vidhātrā
vinirmitaṃ Chādanaṃ ajñatāyāḥ ।
viśēṣataḥ sarvavidāṃ samājē
vibhūṣaṇaṃ maunaṃ apaṇḍitānām ॥ 1.7 ॥

yadā kiñchijjñō’haṃ dvipa iva madāndhaḥ samabhavaṃ
tadā sarvajñō’smītyabhavadavaliptaṃ mama manaḥ
yadā kiñchitkiñchidbudhajanasakāśādavagataṃ
tadā mūrkhō’smīti jvara iva madō mē vyapagataḥ ॥ 1.8 ॥

kṛmikulachitaṃ lālāklinnaṃ vigandhijugupsitaṃ
nirupamarasaṃ prītyā khādannarāsthi nirāmiṣam ।
surapatiṃ api śvā pārśvasthaṃ vilōkya na śaṅkatē
na hi gaṇayati kṣudrō jantuḥ parigrahaphalgutām ॥ 1.9 ॥

śiraḥ śārvaṃ svargātpaśupatiśirastaḥ kṣitidharaṃ
mahīdhrāduttuṅgādavaniṃ avanēśchāpi jaladhim ।
adhō’dhō gaṅgēyaṃ padaṃ upagatā stōkam
athavāvivēkabhraṣṭānāṃ bhavati vinipātaḥ śatamukhaḥ ॥ 1.10 ॥

śakyō vārayituṃ jalēna hutabhukchChatrēṇa sūryātapō
nāgēndrō niśitāṅkuśēna samadō daṇḍēna gōgardabhau ।
vyādhirbhēṣajasaṅgrahaiścha vividhairmantraprayōgairviṣaṃ
sarvasyauṣadhaṃ asti śāstravihitaṃ mūrkhasya nāstyauṣadham ॥ 1.11 ॥

sāhityasaṅgītakalāvihīnaḥ
sākṣātpaśuḥ puchChaviṣāṇahīnaḥ ।
tṛṇaṃ na khādannapi jīvamānas
tadbhāgadhēyaṃ paramaṃ paśūnām ॥ 1.12 ॥

yēṣāṃ na vidyā na tapō na dānaṃ
jñānaṃ na śīlaṃ na guṇō na dharmaḥ ।
tē martyalōkē bhuvi bhārabhūtā
manuṣyarūpēṇa mṛgāścharanti ॥ 1.13 ॥

varaṃ parvatadurgēṣu
bhrāntaṃ vanacharaiḥ saha
na mūrkhajanasamparkaḥ
surēndrabhavanēṣvapi ॥ 1.14 ॥

śāstrōpaskṛtaśabdasundaragiraḥ śiṣyapradēyāgamā
vikhyātāḥ kavayō vasanti viṣayē yasya prabhōrnirdhanāḥ ।
tajjāḍyaṃ vasudhādhipasya kavayastvarthaṃ vināpīśvarāḥ
kutsyāḥ syuḥ kuparīkṣakā hi maṇayō yairarghataḥ pātitāḥ ॥ 1.15 ॥

harturyāti na gōcharaṃ kiṃ api śaṃ puṣṇāti yatsarvadā’py
arthibhyaḥ pratipādyamānaṃ aniśaṃ prāpnōti vṛddhiṃ parām ।
kalpāntēṣvapi na prayāti nidhanaṃ vidyākhyaṃ antardhanaṃ
yēṣāṃ tānprati mānaṃ ujjhata nṛpāḥ kastaiḥ saha spardhatē ॥ 1.16 ॥

adhigataparamārthānpaṇḍitānmāvamaṃsthās
tṛṇaṃ iva laghu lakṣmīrnaiva tānsaṃruṇaddhi ।
abhinavamadalēkhāśyāmagaṇḍasthalānāṃ
na bhavati bisatanturvāraṇaṃ vāraṇānām ॥ 1.17 ॥

ambhōjinīvanavihāravilāsaṃ ēva
haṃsasya hanti nitarāṃ kupitō vidhātā ।
na tvasya dugdhajalabhēdavidhau prasiddhāṃ
vaidagdhīkīrtiṃ apahartuṃ asau samarthaḥ ॥ 1.18 ॥

kēyūrāṇi na bhūṣayanti puruṣaṃ hārā na chandrōjjvalā
na snānaṃ na vilēpanaṃ na kusumaṃ nālaṅkṛtā mūrdhajāḥ ।
vāṇyēkā samalaṅkarōti puruṣaṃ yā saṃskṛtā dhāryatē
kṣīyantē khalu bhūṣaṇāni satataṃ vāgbhūṣaṇaṃ bhūṣaṇam ॥ 1.19 ॥

vidyā nāma narasya rūpaṃ adhikaṃ prachChannaguptaṃ dhanaṃ
vidyā bhōgakarī yaśaḥsukhakarī vidyā gurūṇāṃ guruḥ ।
vidyā bandhujanō vidēśagamanē vidyā parā dēvatā
vidyā rājasu pūjyatē na tu dhanaṃ vidyāvihīnaḥ paśuḥ ॥ 1.20 ॥

kṣāntiśchētkavachēna kiṃ kiṃ aribhiḥ krōdhō’sti chēddēhināṃ
jñātiśchēdanalēna kiṃ yadi suhṛddivyauṣadhaṃ kiṃ phalam ।
kiṃ sarpairyadi durjanāḥ kiṃ u dhanairvidyā’navadyā yadi
vrīḍā chētkiṃ u bhūṣaṇaiḥ sukavitā yadyasti rājyēna kim ॥ 1.21 ॥

dākṣiṇyaṃ svajanē dayā parijanē śāṭhyaṃ sadā durjanē
prītiḥ sādhujanē nayō nṛpajanē vidvajjanē chārjavam ।
śauryaṃ śatrujanē kṣamā gurujanē kāntājanē dhṛṣṭatā
yē chaivaṃ puruṣāḥ kalāsu kuśalāstēṣvēva lōkasthitiḥ ॥ 1.22 ॥

jāḍyaṃ dhiyō harati siñchati vāchi satyaṃ
mānōnnatiṃ diśati pāpaṃ apākarōti ।
chētaḥ prasādayati dikṣu tanōti kīrtiṃ
satsaṅgatiḥ kathaya kiṃ na karōti puṃsām ॥ 1.23 ॥

jayanti tē sukṛtinō
rasasiddhāḥ kavīśvarāḥ ।
nāsti yēṣāṃ yaśaḥkāyē
jarāmaraṇajaṃ bhayam ॥ 1.24 ॥

sūnuḥ sachcharitaḥ satī priyatamā svāmī prasādōnmukhaḥ
snigdhaṃ mitraṃ avañchakaḥ parijanō niḥklēśalēśaṃ manaḥ ।
ākārō ruchiraḥ sthiraścha vibhavō vidyāvadātaṃ mukhaṃ
tuṣṭē viṣṭapakaṣṭahāriṇi harau samprāpyatē dēhinā ॥ 1.25 ॥

prāṇāghātānnivṛttiḥ paradhanaharaṇē saṃyamaḥ satyavākyaṃ
kālē śaktyā pradānaṃ yuvatijanakathāmūkabhāvaḥ parēṣām ।
tṛṣṇāsrōtō vibhaṅgō guruṣu cha vinayaḥ sarvabhūtānukampā
sāmānyaḥ sarvaśāstrēṣvanupahatavidhiḥ śrēyasāṃ ēṣa panthāḥ ॥ 1.26 ॥

prārabhyatē na khalu vighnabhayēna nīchaiḥ
prārabhya vighnavihatā viramanti madhyāḥ ।
vighnaiḥ punaḥ punarapi pratihanyamānāḥ
prārabdhaṃ uttamajanā na parityajanti ॥ 1.27 ॥

asantō nābhyarthyāḥ suhṛdapi na yāchyaḥ kṛśadhanaḥ
priyā nyāyyā vṛttirmalinaṃ asubhaṅgē’pyasukaram ।
vipadyuchchaiḥ sthēyaṃ padaṃ anuvidhēyaṃ cha mahatāṃ
satāṃ kēnōddiṣṭaṃ viṣamaṃ asidhārāvrataṃ idam ॥ 1.28 ॥

kṣutkṣāmō’pi jarākṛśō’pi śithilaprāṇō’pi kaṣṭāṃ daśām
āpannō’pi vipannadīdhitiriti prāṇēṣu naśyatsvapi ।
mattēbhēndravibhinnakumbhapiśitagrāsaikabaddhaspṛhaḥ
kiṃ jīrṇaṃ tṛṇaṃ atti mānamahatāṃ agrēsaraḥ kēsarī ॥ 1.29 ॥

svalpasnāyuvasāvaśēṣamalinaṃ nirmāṃsaṃ apyasthi gōḥ
śvā labdhvā paritōṣaṃ ēti na tu tattasya kṣudhāśāntayē ।
siṃhō jambukaṃ aṅkaṃ āgataṃ api tyaktvā nihanti dvipaṃ
sarvaḥ kṛchChragatō’pi vāñChati janaḥ sattvānurūpaṃ phalam ॥ 1.30 ॥

lāṅgūlachālanaṃ adhaścharaṇāvapātaṃ
bhūmau nipatya vadanōdaradarśanaṃ cha ।
śvā piṇḍadasya kurutē gajapuṅgavastu
dhīraṃ vilōkayati chāṭuśataiścha bhuṅktē ॥ 1.31 ॥

parivartini saṃsārē
mṛtaḥ kō vā na jāyatē ।
sa jātō yēna jātēna
yāti vaṃśaḥ samunnatim ॥ 1.32 ॥

kusumastavakasyēva
dvayī vṛttirmanasvinaḥ ।
mūrdhni vā sarvalōkasya
śīryatē vana ēva vā ॥ 1.33 ॥

santyanyē’pi bṛhaspatiprabhṛtayaḥ sambhāvitāḥ pañchaṣās
tānpratyēṣa viśēṣavikramaruchī rāhurna vairāyatē ।
dvāvēva grasatē divākaraniśāprāṇēśvarau bhāskarau
bhrātaḥ parvaṇi paśya dānavapatiḥ śīrṣāvaśēṣākṛtiḥ ॥ 1.34 ॥

vahati bhuvanaśrēṇiṃ śēṣaḥ phaṇāphalakasthitāṃ
kamaṭhapatinā madhyēpṛṣṭhaṃ sadā sa cha dhāryatē ।
taṃ api kurutē krōḍādhīnaṃ payōdhiranādarād
ahaha mahatāṃ niḥsīmānaścharitravibhūtayaḥ ॥ 1.35 ॥

varaṃ pakṣachChēdaḥ samadamaghavanmuktakuliśaprahārair
udgachChadbahuladahanōdgāragurubhiḥ ।
tuṣārādrēḥ sūnōrahaha pitari klēśavivaśē
na chāsau sampātaḥ payasi payasāṃ patyuruchitaḥ ॥ 1.36 ॥

siṃhaḥ śiśurapi nipatati
madamalinakapōlabhittiṣu gajēṣu ।
prakṛtiriyaṃ sattvavatāṃ
na khalu vayastējasō hētuḥ ॥ 1.37 ॥

jātiryātu rasātalaṃ guṇagaṇaistatrāpyadhō gamyatāṃ
śīlaṃ śailataṭātpatatvabhijanaḥ sandahyatāṃ vahninā ।
śauryē vairiṇi vajraṃ āśu nipatatvarthō’stu naḥ kēvalaṃ
yēnaikēna vinā guṇāstṛṇalavaprāyāḥ samastā imē ॥ 1.38 ॥

dhanaṃ arjaya kākutstha
dhanamūlaṃ idaṃ jagat ।
antaraṃ nābhijānāmi
nirdhanasya mṛtasya cha ॥ 1.39 ॥

tānīndriyāṇyavikalāni tadēva nāma
sā buddhirapratihatā vachanaṃ tadēva ।
arthōṣmaṇā virahitaḥ puruṣaḥ kṣaṇēna
sō’pyanya ēva bhavatīti vichitraṃ ētat ॥ 1.40 ॥

yasyāsti vittaṃ sa naraḥ kulīnaḥ
sa paṇḍitaḥ sa śrutavānguṇajñaḥ ।
sa ēva vaktā sa cha darśanīyaḥ
sarvē guṇāḥ kāñchanaṃ āśrayanti ॥ 1.41 ॥

daurmantryānnṛpatirvinaśyati yatiḥ saṅgātsutō lālanāt
viprō’nadhyayanātkulaṃ kutanayāchChīlaṃ khalōpāsanāt ।
hrīrmadyādanavēkṣaṇādapi kṛṣiḥ snēhaḥ pravāsāśrayān
maitrī chāpraṇayātsamṛddhiranayāttyāgapramādāddhanam ॥ 1.42 ॥

dānaṃ bhōgō nāśastisrō
gatayō bhavanti vittasya ।
yō na dadāti na bhuṅktē
tasya tṛtīyā gatirbhavati ॥ 1.43 ॥

maṇiḥ śāṇōllīḍhaḥ samaravijayī hētidalitō
madakṣīṇō nāgaḥ śaradi saritaḥ śyānapulināḥ ।
kalāśēṣaśchandraḥ suratamṛditā bālavanitā
tannimnā śōbhantē galitavibhavāśchārthiṣu narāḥ ॥ 1.44 ॥

parikṣīṇaḥ kaśchitspṛhayati yavānāṃ prasṛtayē
sa paśchātsampūrṇaḥ kalayati dharitrīṃ tṛṇasamām ।
ataśchānaikāntyādgurulaghutayā’rthēṣu dhaninām
avasthā vastūni prathayati cha saṅkōchayati cha ॥ 1.45 ॥

rājandudhukṣasi yadi kṣitidhēnuṃ ētāṃ
tēnādya vatsaṃ iva lōkaṃ amuṃ puṣāṇa
tasmiṃścha samyaganiśaṃ paripōṣyamāṇē
nānāphalaiḥ phalati kalpalatēva bhūmiḥ ॥ 1.46 ॥

satyānṛtā cha paruṣā priyavādinī cha
hiṃsrā dayālurapi chārthaparā vadānyā ।
nityavyayā prachuranityadhanāgamā cha
vārāṅganēva nṛpanītiranēkarūpā ॥ 1.47 ॥

ājñā kīrtiḥ pālanaṃ brāhmaṇānāṃ
dānaṃ bhōgō mitrasaṃrakṣaṇaṃ cha
yēṣāṃ ētē ṣaḍguṇā na pravṛttāḥ
kō’rthastēṣāṃ pārthivōpāśrayēṇa ॥ 1.48 ॥

yaddhātrā nijabhālapaṭṭalikhitaṃ stōkaṃ mahadvā dhanaṃ
tatprāpnōti marusthalē’pi nitarāṃ mērau tatō nādhikam ।
taddhīrō bhava vittavatsu kṛpaṇāṃ vṛttiṃ vṛthā mā kṛthāḥ
kūpē paśya payōnidhāvapi ghaṭō gṛhṇāti tulyaṃ jalam ॥ 1.49 ॥

tvaṃ ēva chātakādhārō’
sīti kēṣāṃ na gōcharaḥ ।
kiṃ ambhōdavarāsmākaṃ
kārpaṇyōktaṃ pratīkṣasē ॥ 1.50 ॥

rē rē chātaka sāvadhānamanasā mitra kṣaṇaṃ śrūyatām
ambhōdā bahavō vasanti gaganē sarvē’pi naitādṛśāḥ ।
kēchidvṛṣṭibhirārdrayanti vasudhāṃ garjanti kēchidvṛthā
yaṃ yaṃ paśyasi tasya tasya puratō mā brūhi dīnaṃ vachaḥ ॥ 1.51 ॥

akaruṇatvaṃ akāraṇavigrahaḥ
paradhanē parayōṣiti cha spṛhā ।
sujanabandhujanēṣvasahiṣṇutā
prakṛtisiddhaṃ idaṃ hi durātmanām ॥ 1.52 ॥

durjanaḥ parihartavyō
vidyayā’lakṛtō’pi san ।
maṇinā bhūṣitaḥ sarpaḥ
kiṃ asau na bhayaṅkaraḥ ॥ 1.53 ॥

jāḍyaṃ hrīmati gaṇyatē vrataruchau dambhaḥ śuchau kaitavaṃ
śūrē nirghṛṇatā munau vimatitā dainyaṃ priyālāpini ।
tējasvinyavaliptatā mukharatā vaktaryaśaktiḥ sthirē
tatkō nāma guṇō bhavētsa guṇināṃ yō durjanairnāṅkitaḥ ॥ 1.54 ॥

lōbhaśchēdaguṇēna kiṃ piśunatā yadyasti kiṃ pātakaiḥ
satyaṃ chēttapasā cha kiṃ śuchi manō yadyasti tīrthēna kim ।
saujanyaṃ yadi kiṃ guṇaiḥ sumahimā yadyasti kiṃ maṇḍanaiḥ
sadvidyā yadi kiṃ dhanairapayaśō yadyasti kiṃ mṛtyunā ॥ 1.55 ॥

śaśī divasadhūsarō galitayauvanā kāminī
sarō vigatavārijaṃ mukhaṃ anakṣaraṃ svākṛtēḥ ।
prabhurdhanaparāyaṇaḥ satatadurgataḥ sajjanō
nṛpāṅgaṇagataḥ khalō manasi sapta śalyāni mē ॥ 1.56 ॥

na kaśchichchaṇḍakōpānām
ātmīyō nāma bhūbhujām ।
hōtāraṃ api juhvānaṃ
spṛṣṭō dahati pāvakaḥ ॥ 1.57 ॥

maunānmūkaḥ pravachanapaṭurvātulō jalpakō vā
dhṛṣṭaḥ pārśvē vasati cha sadā dūrataśchāpragalbhaḥ ।
kṣāntyā bhīruryadi na sahatē prāyaśō nābhijātaḥ
sēvādharmaḥ paramagahanō yōgināṃ apyagamyaḥ ॥ 1.58 ॥

udbhāsitākhilakhalasya viśṛṅkhalasya
prāgjātavistṛtanijādhamakarmavṛttēḥ ।
daivādavāptavibhavasya guṇadviṣō’sya
nīchasya gōcharagataiḥ sukhaṃ āpyatē kaiḥ ॥ 1.59 ॥

ārambhagurvī kṣayiṇī kramēṇa
laghvī purā vṛddhimatī cha paśchāt ।
dinasya pūrvārdhaparārdhabhinnā
Chāyēva maitrī khalasajjanānām ॥ 1.60 ॥

mṛgamīnasajjanānāṃ tṛṇajalasantōṣavihitavṛttīnām ।
lubdhakadhīvarapiśunā niṣkāraṇavairiṇō jagati ॥ 1.61 ॥

vāñChā sajjanasaṅgamē paraguṇē prītirgurau namratā
vidyāyāṃ vyasanaṃ svayōṣiti ratirlōkāpavādādbhayam ।
bhaktiḥ śūlini śaktirātmadamanē saṃsargamuktiḥ khalē
yēṣvētē nivasanti nirmalaguṇāstēbhyō narēbhyō namaḥ ॥ 1.62 ॥

vipadi dhairyaṃ athābhyudayē kṣamā
sadasi vākpaṭutā yudhi vikramaḥ ।
yaśasi chābhiruchirvyasanaṃ śrutau
prakṛtisiddhaṃ idaṃ hi mahātmanām ॥ 1.63 ॥

pradānaṃ prachChannaṃ gṛhaṃ upagatē sambhramavidhiḥ
priyaṃ kṛtvā maunaṃ sadasi kathanaṃ chāpyupakṛtēḥ ।
anutsēkō lakṣmyāṃ anabhibhavagandhāḥ parakathāḥ
satāṃ kēnōddiṣṭaṃ viṣamaṃ asidhārāvrataṃ idam ॥ 1.64 ॥

karē ślāghyastyāgaḥ śirasi gurupādapraṇayitā
mukhē satyā vāṇī vijayi bhujayōrvīryaṃ atulam ।
hṛdi svachChā vṛttiḥ śrutaṃ adhigataṃ cha śravaṇayōr
vināpyaiśvaryēṇa prakṛtimahatāṃ maṇḍanaṃ idam ॥ 1.65 ॥

sampatsu mahatāṃ chittaṃ bhavatyutpalakōmalam ।
āpatsu cha mahāśailaśilā saṅghātakarkaśam ॥ 1.66 ॥

santaptāyasi saṃsthitasya payasō nāmāpi na jñāyatē
muktākāratayā tadēva nalinīpatrasthitaṃ rājatē ।
svātyāṃ sāgaraśuktimadhyapatitaṃ tanmauktikaṃ jāyatē
prāyēṇādhamamadhyamōttamaguṇaḥ saṃsargatō jāyatē ॥ 1.67 ॥

prīṇāti yaḥ sucharitaiḥ pitaraṃ sa putrō
yadbharturēva hitaṃ ichChati tatkalatram ।
tanmitraṃ āpadi sukhē cha samakriyaṃ yad
ētattrayaṃ jagati puṇyakṛtō labhantē ॥ 1.68 ॥

ēkō dēvaḥ kēśavō vā śivō vā
hyēkaṃ mitraṃ bhūpatirvā yatirvā ।
ēkō vāsaḥ pattanē vā vanē vā
hyēkā bhāryā sundarī vā darī vā ॥ 1.69 ॥

namratvēnōnnamantaḥ paraguṇakathanaiḥ svānguṇānkhyāpayantaḥ
svārthānsampādayantō vitatapṛthutarārambhayatnāḥ parārthē ।
kṣāntyaivākṣēparukṣākṣaramukharamukhāndurjanāndūṣayantaḥ
santaḥ sāścharyacharyā jagati bahumatāḥ kasya nābhyarchanīyāḥ ॥ 1.70 ॥

bhavanti namrāstaravaḥ phalōdgamair
navāmbubhirdūrāvalambinō ghanāḥ ।
anuddhatāḥ satpuruṣāḥ samṛddhibhiḥ
svabhāva ēṣa parōpakāriṇām ॥ 1.71 ॥

śrōtraṃ śrutēnaiva na kuṇḍalēna
dānēna pāṇirna tu kaṅkaṇēna ।
vibhāti kāyaḥ karuṇaparāṇāṃ
parōpakārairna tu chandanēna ॥ 1.72 ॥

pāpānnivārayati yōjayatē hitāya
guhyaṃ nigūhati guṇānprakaṭīkarōti ।
āpadgataṃ cha na jahāti dadāti kālē
sanmitralakṣaṇaṃ idaṃ pravadanti santaḥ ॥ 1.73 ॥

padmākaraṃ dinakarō vikachīkarōti
chandraprabhōllāsayati kairavachakravālam ।
nābhyarthitō jaladharō’pi jalaṃ dadāti
santaḥ svayaṃ parahitē vihitābhiyōgāḥ ॥ 1.74 ॥

ēkē satpuruṣāḥ parārthaghaṭakāḥ svārthaṃ parityajanti yē
sāmānyāstu parārthaṃ udyamabhṛtaḥ svārthāvirōdhēna yē ।
tē’mī mānuṣarākṣasāḥ parahitaṃ svārthāya nighnanti yē
yē tu ghnanti nirarthakaṃ parahitaṃ tē kē na jānīmahē ॥ 1.75 ॥

kṣīrēṇātmagatōdakāya hi guṇā dattā purā tē’khilā
kṣīrōttāpaṃ avēkṣya tēna payasā svātmā kṛśānau hutaḥ ।
gantuṃ pāvakaṃ unmanastadabhavaddṛṣṭvā tu mitrāpadaṃ
yuktaṃ tēna jalēna śāmyati satāṃ maitrī punastvīdṛśī ॥ 1.76 ॥

itaḥ svapiti kēśavaḥ kulaṃ itastadīyadviṣām
itaścha śaraṇārthināṃ śikhariṇāṃ gaṇāḥ śēratē ।
itō’pi baḍavānalaḥ saha samastasaṃvartakaiḥ
ahō vitataṃ ūrjitaṃ bharasahaṃ sindhōrvapuḥ ॥ 1.77 ॥

tṛṣṇāṃ Chindhi bhaja kṣamāṃ jahi madaṃ pāpē ratiṃ mā kṛthāḥ
satyaṃ brūhyanuyāhi sādhupadavīṃ sēvasva vidvajjanam ।
mānyānmānaya vidviṣō’pyanunaya prakhyāpaya praśrayaṃ
kīrtiṃ pālaya duḥkhitē kuru dayāṃ ētatsatāṃ chēṣṭitam ॥ 1.78 ॥

manasi vachasi kāyē puṇyapīyūṣapūrṇās
tribhuvanaṃ upakāraśrēṇibhiḥ prīṇayantaḥ ।
paraguṇaparamāṇūnparvatīkṛtya nityaṃ
nijahṛdi vikasantaḥ santi santaḥ kiyantaḥ ॥ 1.79 ॥

kiṃ tēna hēmagiriṇā rajatādriṇā vā
yatrāśritāścha taravastaravasta ēva ।
manyāmahē malayaṃ ēva yadāśrayēṇa
kaṅkōlanimbakuṭajā api chandanāḥ syuḥ ॥ 1.80 ॥

ratnairmahārhaistutuṣurna dēvā
na bhējirē bhīmaviṣēṇa bhītim ।
sudhāṃ vinā na prayayurvirāmaṃ
na niśchitārthādviramanti dhīrāḥ ॥ 1.81 ॥

kvachitpṛthvīśayyaḥ kvachidapi cha paryaṅkaśayanaḥ
kvachichChākāhāraḥ kvachidapi cha śālyōdanaruchiḥ ।
kvachitkanthādhārī kvachidapi cha divyāmbaradharō
manasvī kāryārthī na gaṇayati duḥkhaṃ na cha sukham ॥ 1.82 ॥

aiśvaryasya vibhūṣaṇaṃ sujanatā śauryasya vāksaṃyamō
jñānasyōpaśamaḥ śrutasya vinayō vittasya pātrē vyayaḥ ।
akrōdhastapasaḥ kṣamā prabhaviturdharmasya nirvyājatā
sarvēṣāṃ api sarvakāraṇaṃ idaṃ śīlaṃ paraṃ bhūṣaṇam ॥ 1.83 ॥

nindantu nītinipuṇā yadi vā stuvantu
lakṣmīḥ samāviśatu gachChatu vā yathēṣṭham ।
adyaiva vā maraṇaṃ astu yugāntarē vā
nyāyyātpathaḥ pravichalanti padaṃ na dhīrāḥ ॥ 1.84 ॥

bhagnāśasya karaṇḍapiṇḍitatanōrmlānēndriyasya kṣudhā
kṛtvākhurvivaraṃ svayaṃ nipatitō naktaṃ mukhē bhōginaḥ ।
tṛptastatpiśitēna satvaraṃ asau tēnaiva yātaḥ pathā
lōkāḥ paśyata daivaṃ ēva hi nṛṇāṃ vṛddhau kṣayē kāraṇam ॥ 1.85 ॥

ālasyaṃ hi manuṣyāṇāṃ
śarīrasthō mahānripuḥ ।
nāstyudyamasamō bandhuḥ
kurvāṇō nāvasīdati ॥ 1.86 ॥

Chinnō’pi rōhati taruḥ kṣīṇō’pyupachīyatē punaśchandraḥ ।
iti vimṛśantaḥ santaḥ santapyantē na duḥkhēṣu ॥ 1.87 ॥

nētā yasya bṛhaspatiḥ praharaṇaṃ vajraṃ surāḥ sainikāḥ
svargō durgaṃ anugrahaḥ kila harērairāvatō vāraṇaḥ ।
ityaiśvaryabalānvitō’pi balabhidbhagnaḥ paraiḥ saṅgarē
tadvyaktaṃ nanu daivaṃ ēva śaraṇaṃ dhigdhigvṛthā pauruṣam ॥ 1.88 ॥

karmāyattaṃ phalaṃ puṃsāṃ
buddhiḥ karmānusāriṇī ।
tathāpi sudhiyā bhāvyaṃ
suvichāryaiva kurvatā ॥ 1.89 ॥

khalvāṭō divasēśvarasya kiraṇaiḥ santāḍitō mastakē
vāñChandēśaṃ anātapaṃ vidhivaśāttālasya mūlaṃ gataḥ ।
tatrāpyasya mahāphalēna patatā bhagnaṃ saśabdaṃ śiraḥ
prāyō gachChati yatra bhāgyarahitastatraiva yāntyāpadaḥ ॥ 1.90 ॥

raviniśākarayōrgrahapīḍanaṃ
gajabhujaṅgamayōrapi bandhanam ।
matimatāṃ cha vilōkya daridratāṃ
vidhirahō balavāniti mē matiḥ ॥ 1.91 ॥

sṛjati tāvadaśēṣaguṇākaraṃ
puruṣaratnaṃ alaṅkaraṇaṃ bhuvaḥ ।
tadapi tatkṣaṇabhaṅgi karōti
chēdahaha kaṣṭaṃ apaṇḍitatā vidhēḥ ॥ 1.92 ॥

patraṃ naiva yadā karīraviṭapē dōṣō vasantasya kim
nōlūkō’pyavalōkatē yadi divā sūryasya kiṃ dūṣaṇam ।
dhārā naiva patanti chātakamukhē mēghasya kiṃ dūṣaṇam
yatpūrvaṃ vidhinā lalāṭalikhitaṃ tanmārjituṃ kaḥ kṣamaḥ ॥ 1.93 ॥

namasyāmō dēvānnanu hatavidhēstē’pi vaśagā
vidhirvandyaḥ sō’pi pratiniyatakarmaikaphaladaḥ ।
phalaṃ karmāyattaṃ yadi kiṃ amaraiḥ kiṃ cha vidhinā
namastatkarmabhyō vidhirapi na yēbhyaḥ prabhavati ॥ 1.94 ॥

brahmā yēna kulālavanniyamitō brahmāṇḍabhāṇḍōdarē
viṣṇuryēna daśāvatāragahanē kṣiptō mahāsaṅkaṭē ।
rudrō yēna kapālapāṇipuṭakē bhikṣāṭanaṃ kāritaḥ
sūryō bhrāmyati nityaṃ ēva gaganē tasmai namaḥ karmaṇē ॥ 1.95 ॥

naivākṛtiḥ phalati naiva kulaṃ na śīlaṃ
vidyāpi naiva na cha yatnakṛtāpi sēvā ।
bhāgyāni pūrvatapasā khalu sañchitāni
kālē phalanti puruṣasya yathaiva vṛkṣāḥ ॥ 1.96 ॥

vanē raṇē śatrujalāgnimadhyē
mahārṇavē parvatamastakē vā ।
suptaṃ pramattaṃ viṣamasthitaṃ vā
rakṣanti puṇyāni purākṛtāni ॥ 1.97 ॥

yā sādhūṃścha khalānkarōti viduṣō mūrkhānhitāndvēṣiṇaḥ
pratyakṣaṃ kurutē parōkṣaṃ amṛtaṃ hālāhalaṃ tatkṣaṇāt ।
tāṃ ārādhaya satkriyāṃ bhagavatīṃ bhōktuṃ phalaṃ vāñChitaṃ
hē sādhō vyasanairguṇēṣu vipulēṣvāsthāṃ vṛthā mā kṛthāḥ ॥ 1.98 ॥

guṇavadaguṇavadvā kurvatā kāryajātaṃ
pariṇatiravadhāryā yatnataḥ paṇḍitēna ।
atirabhasakṛtānāṃ karmaṇāṃ āvipattēr
bhavati hṛdayadāhī śalyatulyō vipākaḥ ॥ 1.99 ॥

sthālyāṃ vaidūryamayyāṃ pachati tilakaṇāṃśchandanairindhanaughaiḥ
sauvarṇairlāṅgalāgrairvilikhati vasudhāṃ arkamūlasya hētōḥ ।
kṛtvā karpūrakhaṇḍānvṛtiṃ iha kurutē kōdravāṇāṃ samantāt
prāpyēmāṃ karmabhūmiṃ na charati manujō yastapō mandabhāgyaḥ ॥ 1.100 ॥

majjatvambhasi yātu mēruśikharaṃ śatruṃ jayatvāhavē
vāṇijyaṃ kṛṣisēvanē cha sakalā vidyāḥ kalāḥ śikṣatām ।
ākāśaṃ vipulaṃ prayātu khagavatkṛtvā prayatnaṃ paraṃ
nābhāvyaṃ bhavatīha karmavaśatō bhāvyasya nāśaḥ kutaḥ ॥ 1.101 ॥

bhīmaṃ vanaṃ bhavati tasya puraṃ pradhānaṃ
sarvō janaḥ svajanatāṃ upayāti tasya ।
kṛtsnā cha bhūrbhavati sannidhiratnapūrṇā
yasyāsti pūrvasukṛtaṃ vipulaṃ narasya ॥ 1.102 ॥

kō lābhō guṇisaṅgamaḥ kiṃ asukhaṃ prājñētaraiḥ saṅgatiḥ
kā hāniḥ samayachyutirnipuṇatā kā dharmatattvē ratiḥ ।
kaḥ śūrō vijitēndriyaḥ priyatamā kā’nuvratā kiṃ dhanaṃ
vidyā kiṃ sukhaṃ apravāsagamanaṃ rājyaṃ kiṃ ājñāphalam ॥ 1.103 ॥

apriyavachanadaridraiḥ priyavachanadhanāḍhyaiḥ svadāraparituṣṭaiḥ ।
paraparivādanivṛttaiḥ kvachitkvachinmaṇḍitā vasudhā ॥ 1.104 ॥

kadarthitasyāpi hi dhairyavṛttēr
na śakyatē dhairyaguṇaḥ pramārṣṭum ।
adhōmukhasyāpi kṛtasya vahnēr
nādhaḥ śikhā yāti kadāchidēva ॥ 1.105 ॥

kāntākaṭākṣaviśikhā na lunanti yasya
chittaṃ na nirdahati kōpakṛśānutāpaḥ ।
karṣanti bhūriviṣayāścha na lōbhapāśair
lōkatrayaṃ jayati kṛtsnaṃ idaṃ sa dhīraḥ ॥ 1.106 ॥

ēkēnāpi hi śūrēṇa
pādākrāntaṃ mahītalam ।
kriyatē bhāskarēṇaiva
sphārasphuritatējasā ॥ 1.107 ॥

vahnistasya jalāyatē jalanidhiḥ kulyāyatē tatkṣaṇān
mēruḥ svalpaśilāyatē mṛgapatiḥ sadyaḥ kuraṅgāyatē ।
vyālō mālyaguṇāyatē viṣarasaḥ pīyūṣavarṣāyatē
yasyāṅgē’khilalōkavallabhatamaṃ śīlaṃ samunmīlati ॥ 1.108 ॥

lajjāguṇaughajananīṃ jananīṃ iva svām
atyantaśuddhahṛdayāṃ anuvartamānām ।
tējasvinaḥ sukhaṃ asūnapi santyajanti
satyavratavyasaninō na punaḥ pratijñām ॥ 1.109 ॥

FAQs

What is Bhartruhari Sataka Trisati - Neeti Satakam?

Bhartruhari Sataka Trisati - Neeti Satakam is a Devi Stotrams available on Bhakti Granth in the selected language or script.

Which language or script is this version in?

This edition is published in English. Use the language selector to view another available edition.

Can I read Bhartruhari Sataka Trisati - Neeti Satakam online?

Yes. The imported text is available directly on this page for online reading and recitation.

Can I download Bhartruhari Sataka Trisati - Neeti Satakam as a PDF?

If a verified PDF resource was found on the source page, a PDF download button is automatically connected to this page.

How can I share this page?

Use Copy Link, WhatsApp or Facebook in the sticky sharing bar provided by the Bhakti Granth theme.

Are there related devotional texts on Bhakti Granth?

Yes. The Bhakti Granth theme automatically connects texts through language and topic relationships to strengthen navigation and topical coverage.

WhatsApp Facebook