Sakala Janani Stavam
ajānantō yānti kṣayamavaśamanyōnyakalahai-
-ramī māyāgranthau tava pariluṭhantaḥ samayinaḥ ।
jaganmātarjanmajvarabhayatamaḥ kaumudi vayaṃ
namastē kurvāṇāḥ śaraṇamupayāmō bhagavatīm ॥ 1 ॥
vachastarkāgamyasvarasaparamānandavibhava-
-prabōdhākārāya dyutitulitanīlōtpalaruchē ।
śivādyārādhyāya stanabharavinamrāya satataṃ
namastasmai kasmaichana bhavatu mugdhāya mahasē ॥ 2 ॥
anādyantābhēdapraṇayarasikāpi praṇayinī
śivasyāsīryattvaṃ pariṇayavidhau dēvi gṛhiṇī ।
savitrī bhūtānāmapi yadudabhūḥ śailatanayā
tadētatsaṃsārapraṇayanamahānāṭakamukham ॥ 3 ॥
bruvantyēkē tattvaṃ bhagavati sadanyē vidurasa-
-tparē mātaḥ prāhustava sadasadanyē sukavayaḥ ।
parē naitatsarvaṃ samabhidadhatē dēvi sudhiya-
-stadētattvanmāyāvilasitamaśēṣaṃ nanu śivē ॥ 4 ॥
luṭhadguñjāhārastanabharanamanmadhyalatikā-
-mudañchaddharmāmbhaḥ kaṇaguṇitavaktrāmbujarucham ।
śivaṃ pārthatrāṇapravaṇamṛgayākāraguṇitaṃ
śivāmanvagyāntīṃ śaraṇamahamanvēmi śabarīm ॥ 5 ॥
mithaḥ kēśākēśiprathananidhanāstarkaghaṭanāḥ
bahuśraddhābhaktipraṇativiṣayāḥ śāstravidhayaḥ ।
prasīda pratyakṣībhava girisutē dēhi śaraṇaṃ
nirālambaṃ chētaḥ pariluṭhati pāriplavamidam ॥ 6 ॥
śunāṃ vā vahnērvā khagapariṣadō vā yadaśanaṃ
kadā kēna kvēti kvachidapi na kaśchitkalayati ।
amuṣminviśvāsaṃ vijahihi mamāhnāya vapuṣi
prapadyēthāśchētaḥ sakalajananīmēva śaraṇam ॥ 7 ॥
taṭitkōṭijyōtirdyutidalitaṣaḍgranthigahanaṃ
praviṣṭaṃ svādhāraṃ punarapi sudhāvṛṣṭivapuṣā ।
kimapyaṣṭāviṃśatkiraṇasakalībhūtamaniśaṃ
bhajē dhāma śyāmaṃ kuchabharanataṃ barbarakacham ॥ 8 ॥
chatuṣpatrāntaḥ ṣaḍdalapuṭabhagāntastrivalaya-
-sphuradvidyudvahnidyumaṇiniyutābhadyutilatē ।
ṣaḍaśraṃ bhittvādau daśadalamatha dvādaśadalaṃ
kalāśraṃ cha dvyaśraṃ gatavati namastē girisutē ॥ 9 ॥
kulaṃ kēchitprāhurvapurakulamanyē tava budhāḥ
parē tatsambhēdaṃ samabhidadhatē kaulamaparē ।
chaturṇāmapyēṣāmupari kimapi prāhuraparē
mahāmāyē tattvaṃ tava kathamamī niśchinumahē ॥ 10 ॥
ṣaḍadhvāraṇyānīṃ pralayaravikōṭipratiruchā
ruchā bhasmīkṛtya svapadakamalaprahvaśirasām ।
vitanvānaḥ śaivaṃ kimapi vapurindīvararuchiḥ
kuchābhyāmānamrastava puruṣakārō vijayatē ॥ 11 ॥
prakāśānandābhyāmaviditacharīṃ madhyapadavīṃ
praviśyaitaddvandvaṃ raviśaśisamākhyaṃ kabalayan ।
prapadyōrdhvaṃ nādaṃ layadahanabhasmīkṛtakulaḥ
prasādāttē jantuḥ śivamakulamamba praviśati ॥ 12 ॥
manuṣyāstiryañchō maruta iti lōkatrayamidaṃ
bhavāmbhōdhau magnaṃ triguṇalaharīkōṭiluṭhitam ।
kaṭākṣaśchēdyatra kvachana tava mātaḥ karuṇayā
śarīrī sadyō’yaṃ vrajati paramānandatanutām ॥ 13 ॥
priyaṅguśyāmāṅgīmaruṇataravāsaṃ kisalayāṃ
samunmīlanmuktāphalavahalanēpathyasubhagām ।
stanadvandvasphārastabakanamitāṃ kalpalatikāṃ
sakṛddhyāyantastvāṃ dadhati śivachintāmaṇipadam ॥ 14 ॥
ṣaḍādhārāvartairaparimitamantrōrmipaṭalaiḥ
lasanmudrāphēnairbahuvidhalasaddaivatajhaṣaiḥ ।
kramasrōtōbhistvaṃ vahasi paranādāmṛtanadī
bhavāni pratyagrā śivachidamṛtābdhipraṇayinī ॥ 15 ॥
mahīpāthōvahniśvasanaviyadātmēnduravibhi-
-rvapurbhigrastāśairapi tava kiyānamba mahimā ।
amūnyālōkyantē bhagavati na kutrāpyaṇutamā-
-mavasthāṃ prāptāni tvayi tu paramavyōmavapuṣi ॥ 16 ॥
kalāmājñāṃ prajñāṃ samayamanubhūtiṃ samarasaṃ
guruṃ pāramparyaṃ vinayamupadēśaṃ śivapadam ।
pramāṇaṃ nirvāṇaṃ prakṛtimabhibhūtiṃ paraguhāṃ
vidhiṃ vidyāmāhuḥ sakalajananīmēva munayaḥ ॥ 17 ॥
pralīnē śabdaughē tadanu viratē binduvibhavē
tatastattvē chāṣṭadhvanibhiranapāyinyadhigatē ।
śritē śāktē parvaṇyanukalitachinmātra gahanāṃ
svasaṃvittiṃ yōgī rasayati śivākhyāṃ bhagavatīm ॥ 18 ॥
parānandākārāṃ niravadhiśivaiśvaryavapuṣaṃ
nirākārāṃ jñānaprakṛtimaparichChinnakaruṇām ।
savitrīṃ lōkānāṃ niratiśayadhāmāspadapadāṃ
bhavō vā mōkṣō vā bhavatu bhavatīmēva bhajatām ॥ 19 ॥
jagatkāyē kṛtvā tadapi hṛdayē tachcha puruṣē
pumāṃsaṃ bindusthaṃ tadapi viyadākhyē cha gahanē ।
tadētadjñānākhyē tadapi paramānandagahanē
mahāvyōmākārē tvadanubhavaśīlō vijayatē ॥ 20 ॥
vidhē vēdyē vidyē vividhasamayē vēdagulikē
vichitrē viśvādyē vinayasulabhē vēdajanani ।
śivajñē śūlasthē śivapadavadānyē śivanidhē
śivē mātarmahyaṃ tvayi vitara bhaktiṃ nirupamām ॥ 21 ॥
vidhērmuṇḍaṃ hṛtvā yadakuruta pātraṃ karatalē
hariṃ śūlaprōtaṃ yadagamayadaṃsābharaṇatām ।
alañchakrē kaṇṭhaṃ yadapi garalēnāmba giriśaḥ
śivasthāyāḥ śaktēstadidamakhilaṃ tē vilasitam ॥ 22 ॥
viriñchyākhyā mātaḥ sṛjasi harisañjñā tvamavasi
trilōkīṃ rudrākhyā harasi vidadhāsīśvaradaśām ।
bhavantī nādākhyā viharasi cha pāśaughadalanī
tvamēvaikā’nēkā bhavasi kṛtibhēdairgirisutē ॥ 23 ॥
munīnāṃ chētōbhiḥ pramṛditakaṣāyairapi manā-
-gaśakyaṃ saṃspraṣṭuṃ chakitachakitairamba satatam ।
śrutīnāṃ mūrdhānaḥ prakṛtikaṭhināḥ kōmalatarē
kathaṃ tē vindantē padakisalayē pārvati padam ॥ 24 ॥
taṭidvallīṃ nityāmamṛtasaritaṃ pārarahitāṃ
malōttīrṇāṃ jyōtsnāṃ prakṛtimaguṇagranthigahanām ।
girāṃ dūrāṃ vidyāmavinatakuchāṃ viśvajananī-
-maparyantāṃ lakṣmīmabhidadhati santō bhagavatīm ॥ 25 ॥
śarīraṃ kṣityambhaḥ prabhṛtirachitaṃ kēvalamachit
sukhaṃ duḥkhaṃ chāyaṃ kalayati pumāṃśchētana iti ।
sphuṭaṃ jānānō’pi prabhavati na dēhī rahayituṃ
śarīrāhaṅkāraṃ tava samayabāhyō girisutē ॥ 26 ॥
pitā mātā bhrātā suhṛdanucharaḥ sadma gṛhiṇī
vapuḥ kṣētraṃ mitraṃ dhanamapi yadā māṃ vijahati ।
tadā mē bhindānā sapadi bhayamōhāndhatamasaṃ
mahājyōtsnē mātarbhava karuṇayā sannidhikarī ॥ 27 ॥
sutā dakṣasyādau kila sakalamātastvamudabhūḥ
sadōṣaṃ taṃ hitvā tadanu girirājasya duhitā ।
anādyantā śambhōrapṛthagapi śaktirbhagavatī
vivāhājjāyāsītyahaha charitaṃ vētti tava kaḥ ॥ 28 ॥
kaṇāstvaddīptīnāṃ raviśaśikṛśānuprabhṛtayaḥ
paraṃ brahma kṣudraṃ tava niyatamānandakaṇikā ।
śivādi kṣityantaṃ trivalayatanōḥ sarvamudarē
tavāstē bhaktasya sphurasi hṛdi chitraṃ bhagavati ॥ 29 ॥
puraḥ paśchādantarbahiraparimēyaṃ parimitaṃ
paraṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ sakalamakulaṃ guhyamaguham ।
davīyō nēdīyaḥ sadasaditi viśvaṃ bhagavatī
sadā paśyantyākhyāṃ vahasi bhuvanakṣōbhajananīm ॥ 30 ॥
praviśya tvanmārgaṃ sahajadayayā dēśikadṛśā
ṣaḍadhvadhvāntaughachChiduragaṇanātītakaruṇām ।
parāmājñākārāṃ sapadi śivayantīṃ śivatanuṃ
svamātmānaṃ dhanyāśchiramupalabhantē bhagavatīm ॥ 31 ॥
mayūkhāḥ pūṣṇīva jvalana iva taddīptikaṇikāḥ
payōdhau kallōlāḥ pratihatamahimnīva pṛṣataḥ ।
udētyōdētyāmba tvayi saha nijaiḥ sāttvikaguṇai-
-rbhajantē tattvaughāḥ praśamamanukalpaṃ paravaśāḥ ॥ 32 ॥
vidhurviṣṇurbrahmā prakṛtiraṇurātmā dinakaraḥ
svabhāvō jainēndraḥ sugatamunirākāśamalinaḥ ।
śivaḥ śaktiśchēti śrutiviṣayatāṃ tāmupagatāṃ
vikalpairēbhistvāmabhidadhati santō bhagavatīm ॥ 33 ॥
śivastvaṃ śaktistvaṃ tvamasi samayā tvaṃ samayinī
tvamātmā tvaṃ dīkṣā tvamayamaṇimādirguṇagaṇaḥ ।
avidyā tvaṃ vidyā tvamasi nikhilaṃ tvaṃ kimaparaṃ
pṛthaktattvaṃ tvattō bhagavati na vīkṣāmaha imē ॥ 34 ॥
tvayāsau jānītē rachayati bhavatyaiva satataṃ
tvayaivēchChatyamba tvamasi nikhilā yasya tanavaḥ ।
jagatsāmyaṃ śambhōrvahasi paramavyōmavapuṣaḥ
tathāpyardhaṃ bhūtvā viharasi śivasyēti kimidam ॥ 35 ॥
asaṅkhyaiḥ prāchīnairjanani jananaiḥ karmavilayā-
-tsakṛjjanmanyantē guruvapuṣamāsādya giriśam ।
avāpyājñāṃ śaivīṃ śivatanumapi tvāṃ viditavā-
-nnayēyaṃ tvatpūjāstutivirachanēnaiva divasān ॥ 36 ॥
yatṣaṭpatraṃ kamalamuditaṃ tasya yā karṇikākhyā
yōnistasyāḥ prathitamudarē yattadōṅkārapīṭham ।
tasyāpyantaḥ kuchabharanatāṃ kuṇḍalīti prasiddhāṃ
śyāmākārāṃ sakalajananīṃ santataṃ bhāvayāmi ॥ 37 ॥
bhuvi payasi kṛśānau mārutē khē śaśāṅkē
savitari yajamānē’pyaṣṭadhā śaktirēkā ।
vahasi kuchabharābhyāṃ yāvanamrāpi viśvaṃ
sakalajanani sā tvaṃ pāhi māmityavāchyam ॥ 38 ॥
iti śrīkāḻidāsa virachita pañchastavyāṃ pañchamaḥ sakalajananīstavaḥ ।
FAQs
What is Sakala Janani Stavam?
Sakala Janani Stavam is a devotional text available on Bhakti Granth in the selected language or script.
Which language or script is this version in?
This edition is published in English. Use the language selector to view another available edition.
Can I read Sakala Janani Stavam online?
Yes. The imported text is available directly on this page for online reading and recitation.
Can I download Sakala Janani Stavam as a PDF?
If a verified PDF resource was found on the source page, a PDF download button is automatically connected to this page.
How can I share this page?
Use Copy Link, WhatsApp or Facebook in the sticky sharing bar provided by the Bhakti Granth theme.
Are there related devotional texts on Bhakti Granth?
Yes. The Bhakti Granth theme automatically connects texts through language and topic relationships to strengthen navigation and topical coverage.